Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Zobi', 1.
  • Konspekts 'Zobi', 2.
  • Konspekts 'Zobi', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēks piedzimst ar bezzobu žokļiem. Aptuveni 6 mēnešu vecumā sāk šķilties piena zobi, un aptuveni 2 gadu vecumā beidz veidoties piena zobu sakodiens.
No 6 gadu vecuma sāk šķilties pastāvīgie zobi, sākas maiņas sakodiens, no kura pakāpeniski izveidojas pastāvīgo zobu sakodiens.12-13 gadu vecumā cilvēkam ir 28 pastāvīgie zobi. Izkrīt pēdējais piena zobs. Paiet vēl apmēram 5 gadi (un vairāk), kad izaug pēdējie 4 dzerokļi – t. s. gudrības zobi (parasti 18-20 g. v.). Pilns komplekts ir 32 zobi. Arī pastāvīgo zobu sakodienā notiek vecumpārmaiņas. Fizioloģiska zobu nodilšana ir dabisks process, cilvēkam novecojot. Vecumā (ap 80 gadiem) zoba apkārtējie audi atkāpjas un zobu zaudējums tāpat uzskatāms par dabisku parādību.
Taču lielākoties zobi sāk bojāties un tiek zaudēti jau 13-16 gadu vecumā. Tas ir patoloģisks process, kas atkarīgs no mūsu pašu attieksmes pret saviem zobiem (higiēniņas prasību ievērošana, pareizs uzturs), kā arī no ģenētiskajiem un citiem faktoriem.
Jāpiebilst, ka pēdējā laikā mēdz būt arī ievērojamas atkāpes no šiem rādītājiem – zobi šķiļas krietni agrāk.
Lai maiņas sakodiena laikā zobu nomaiņa noritētu bez sarežģījumiem, svarīgs priekšnoteikums ir labi attīstīti žokļi. Spēcīgi un pareizi attīstīti žokļi veidojas tikai tiem bērniem, kuri sakodienu slogo, proti, lieto pareizas konsistences uzturu, un kuriem zobu rindu vai žokļu deformācijas nav izveidojušās, kaut gan ir zaudēti kariozi piena zobi. Tā kā pastāvīgie zobi ir lielāki nekā piena zobi, žokļi aug intensīvāk, bet līdz ar to starp piena zobiem parādās spraugas. Uztraukumam nav pamata, tas norāda, ka žoklis attīstās normāli un pastāvīgie zobi varēs brīvi novietoties zobu rindā. Ja žokļu attīstība ir traucēta, zobi šķiļas ārpus rindas, jo tiem pietrūkst vietas. Šādos gadījumos jāgriežas pēc palīdzības pie ortodonta. Dažreiz pusaudži raizējas par savu zobu izskatu – par krāsu, lieluma, novietojumu vai sakodienu. Lielums un krāsa pa lielākai daļai ir ģenētiski noteikts, kaut gan dažas antibiotikas un citas vielas, piemēram, tabaka, var zobu emalju padarīt dzeltenu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants