Alumīnijs. Aviācija

Kas ir alumīnijs?
alumīnijs (aluminium) (Al) – periodiskās sistēmas IIIA grupas elements
atomnumurs – 13
atommasa – 26,9815386 g/mol
blīvums – 2700 kg/m3
stiepes izturība: 100-190 N/mm2
elektronegativitāte – 1,5
kušanas temperatūra – 660,32 oC
vārīšanās temperatūra – 2519 oC
pārstrādājams
pozitīva ekoloģiskā bilance (ilgmūžība, ērta kopšana, laba apstrāde lūžņos, mazs svars)

Alumīnijs un tā vēsture
pirmie šo metālu ieguva dāņu fiziķis H.Erstreds 1825.gadā un vācu ķīmiķis F.Vēlers 1827.gadā, iedarbodamies ar kāliju (K) uz alumīnija hlorīdu (AlCl3)
AlCl3 + 3K → 3KCl + Al
pirmo rūpniecisko Al iegūšanas metodi izstrādāja franču zinātnieks A.Senklērs-Devils 1854.gadā
Padomju Savienībā pirmā Al rūpnīca (Volhovas rūpnīca) sāka darboties 1932.gadā
1935.gadā Latvija Al ražošanā ieņēma 3.vietu pasaulē

Alumīnija ieguve
1. Primārā Al ieguve.
No alumīnija rūdām:
boksīti, kuru sastāvā ir mālzeme, dzelzs oksīdi un kramskābe
alunīts (K2SO4 ∙ Al2(SO4)3 ∙ 2Al2O3 ∙ 6H2O
nefelīns Na2O ∙ Al2O3 ∙ 2SiO2
No alumīnija oksīda (Al2O3) pēc elektrolītiskās metodes
2. Sekundārā Al ieguve.
Tiek ražots no lūžņiem un to iegūst lūžņu pārstrādes ciklā

Alumīnija īpašības
Fizikālās īpašības
viegls, mīksts un sudrabbalts metāls
piemīt laba elektrovadītspēja un siltumvadītspēja
ļoti plastisks, ar mazu cietību un mehānisko izturību
viegli stiepjams, kaļams un velvējams

Ķīmiskās īpašības
uz Al izstrādājumiem neiedarbojas ne skābeklis (O2), ne ūdens (H2O), ne slāpekļskābe (HNO3)
atmosfērā pārklājas ar oksīda kārtiņu, kas pasargā no ķīmiskās aktivitātes
paaugstinātā temperatūrā Al reaģē ar daudzām vienkāršām vielām, kā arī ar ķīmiskiem savienojumiem.…