Piemēram, dzejolī “Kas ir dzeja” (“Опребеление поезии”) ir saglabāta gan emocionalitāte, gan ritms, kā arī dzejoļa izkārtojums lapā, kas ļauj dzejolī ietvertās emocijas saņemt kā krievu, tā arī latviešu valodā.
“Запоминать пейзажи
за окнами в комнатах
женщин,
за окнами в квартирах
родственников,
за окнами в вкабинетах
сотрудникоб.”
Tā raksta Josifs Brodskis, un Arvis Viguls, saglabājot noskaņu un nemainot vārdu nozīmes, tādā veidā atstājot dzejolī arī emocionālo nokrāsu, atdzejo dzejoli šādi:
“Iegaumēt ainavas
sieviešu istabu
logos,
radinieku dzīvokļu
logos,
darbinieku kabinetu
logos.”
Šajā dzejolī autors ar īpašo teksta izkārtojumu, kur frāzes “за окнами” ir pārskatāmi sakārtotas viena zem otras, lai lasītājs uzreiz pamanītu, ka tās atkārtojas, vēlējies akcentēt, ka nav nozīmes, kādos logos mēs skatāmies, jo tajos visos ieraudzītais būs līdzīgs, ja dzīvojam mierīgā vietā, kur nav karu un nekārtību. Arī Arvis Viguls ir uztvēris vārdu izkārtojuma nozīmi dzejolī, tāpēc nav izkārtojumu izjaucis.
…
