Spinoza savu Ētiku veido kā jauna veida metafizisko sistēmu, kuras uzdevums ir ar prāta palīdzību ģeometrisku pierādījumu veidā sakārtot zināšanas par esošo, veidojot sistēmu, kurā tiek atsegti cilvēka dzīves uzdevumi. Zīmīgi ir „Ētikas” IV un V daļas nosaukumi. IV daļa saucas “Par cilvēka verdzību jeb par afektu spēkiem”, piektā – „Par cilvēka prāta varenību, jeb par cilvēka brīvību”. Šajos nodaļu nosaukumos parādās paradoksālā situācija, kādā Spinozas cilvēks pasaulē sevi atrod. Šī cilvēka prāts ir varens instruments, kura uzdevums no vienas puses ir pakļaut dabu, to izzinot, no otras puses – šis cilvēks gandrīz pilnībā ir pakļauts ārējiem afektu spēkiem, kas to ierobežo. Brīvības iegūšanai nepieciešams prāts, jo tas ir vienīgais instruments ar kura palīdzību ir iespējams atklāt afektus, kas nomāc apziņu, un šos afektus pārvarēt. …
