Inflācija – (latīņu val. inflatio „uzpūšana”) – naudas pirktspējas (reālās vērtības) krišanās, kas notiek, izlaižot apgrozībā lieku naudas daudzumu, kam nav preču un pakalpojumu seguma. [16, 305.lpp.]
Inflāciju var radīt pieprasījuma izmaiņas vai ražošanas izmaksu pieaugums. Lai gan dažas iedzīvotāju grupas var iegūt no inflācijas radītā preču cenu pieauguma, vairākums iedzīvotāju šajā laikā ir cietēji.
Ar inflāciju saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgstošā laika periodā. [1, 51. lpp.] Mūsdienās naudas seguma nodrošināšana ir sarežģīts, sabiedriski ekonomisks process. Tieši preču cenu izmaiņas nosaka kopējo inflācijas līmeni. Šajā momentā mijiedarbojas tirgus mehānisms, kas saskaņo piedāvājumu un pieprasījumu, ar to, kas sagaidāms no politiskajām izmaiņām. Politiskā vide valstī ir saistīta ar inflāciju, kas pēc būtības ir ekonomisks process un lielā mērā nosaka parādības, kas atrodas aiz ekonomikas izpētes robežām.
Ir šādi inflāciju veidi:
1) pieprasījuma inflācija;
2) izmaksu inflācija.
Tā kā inflācijai ir raksturīgs gan cenu pieaugums, gan arī naudas vērtības samazināšanās, tad inflācijas pamatcēloņus jāmeklē gan tirgus sektorā, kur veidojas cenas, gan naudas sfērā, kur veidojas tās pieprasījums.…
