Mobings (sociāli-psiholoģiskais terors) mūsdienu organizācijās

Mobinga jēdziena skaidrojums un izpausmes veidi

Mobings ir pret kādu darbinieku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka noteikta persona pamet darbu. Savukārt amerikāņu pētnieki Noa Dāvenporte, Ruta Švarca un Geils Eliots apgalvo, ka mobings ir psiholoģisks uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam no vadītāja vai darba kolēģu puses, kas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju, traumēšanu un tamlīdzīgi. Parasti mobinga mērķis ir padarīt upuri «melnu un maziņu», klusējošu, tādu, kas neuzdrošinās neko runāt pretī, vai arī patiešām panākt, ka viņš aiziet no darba, nesaņem paaugstinājumu amatā, ja tāds bijis solīts.
Pasaulē mobings ir tikai pēdējo 20 gadu laikā pētīts fenomens un Latvijā tas ir jaunums. Ja skatās uz Eiropas zinātnieku un praktiķu koncepcijām, atklājas galvenās mobinga iezīmes – tā ir aizskaroša, diskriminējoša uzvedība, rīcība no viena vai vairāku darba kolēģu puses pret kādu konkrētu darbinieku ilgstošā laika posmā – vismaz pusgada garumā. Psiholoģiskā terora pazīmes var skatīt cilvēka vai organizācijas līmenī. Tas var būt atsevišķs cilvēks, kas sūdzas par nomāktību, stresu vai nespēju laikā paveikt darbu. Uzņēmuma līmenī personāla vadītājiem ir speciāli instrumenti, ar kuru palīdzību viņi var noteikt, vai uzņēmumā ar darbiniekiem viss ir kārtībā. Tie ir dažādi mērījumi – gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi darbinieku attieksmes un apmierinātības ar darbu pētījumi. Tiek analizēti uzņēmuma statistikas dati, piemēram, darbinieku slimības lapu skaits kādā konkrētā laika periodā, jo darbinieku bieža slimošana arī ir viena no iespējamām mobinga pazīmēm. Uzņēmumā tas izpaužas kā darbinieku izteikumi, sūdzības, ka viņi nejūtas vairs labi šajā kolektīvā, nepatīk gaisotne, grib iet prom no darba. Tie ir signāli, ka tas, ko darbinieks pārcieš šajā uzņēmumā, iespējams, ir mobings. Tomēr katrs gadījums ir analizējams individuāli.
Pastāv divi mobinga veidi:
1) darbinieku īstenots psiholoģiskais terors (mobings);
2) darba devēja vadības īstenots psiholoģiskais terors (bosings).
Darbinieku terora izpausme
Darbinieku psiholoģiskais terors pret citu darbinieku lielākoties izpaužas intrigu, uzbrukumu kurināšanas, psiholoģiskas karadarbības un personas sagraušanas veidā.

…