Edgars nezināja, kas ir ģimene, jo viņa vecāki bija miruši. Viņam nebija parauga, kam līdzināties.
Cilvēki Edgaru neuzņēma viennozīmīgi - vieni viņu pēla, citi slavēja.
"Varens jājējs!" Akmentiņš izsaucās apbrīnotāja balsī un noskatījās viņam pakaļ. "Sēd kā uzliets zirgam mugurā."
"Ziķers puika!" kāds cits lielīja, ar Kristīni sasveicinādamies.
"Feins puika!" trešais piebilda.
Bija cilvēki, kas Edgaru aizstāvēja, piemēram Baltiņ jaunkundze, kad citi viņu apmeloja, piemēram Mailīša kungs.…
