Apspriežot tēmu par kvantitatīvo un kvalitatīvo pieeju sociālos pētījumos, domāju, ka vispirms vajadzētu apskatīt socioloģiju kā zinātni, kura radās 19. gadsimta vidū pamatlicēju tiek uzskatīts Ogists Konts. Viņš pirmais pievērsās cilvēku pētīšanai, taču jautājums rodas par pētīšanas motivāciju, respektīvi, kādēļ nepieciešama izpēte. Šo motivāciju apraksta Babbie Earl savā grāmatā „The Practice of Social Research”. Viņš uzsver, ka izpēte vajadzīga, lai:
Pārbaudītu oficiālas teorijas, piemēram, Talcott Parson izveidoja sistēmu, kura pārbauda cilvēku rīcību un izvēli par piemēru minot kaut vai cilvēku izvēle veikalā, kad viņš pēc noteiktiem apsvērumiem izvēlas pārtiku.1
Izzināt nestrukturētas intereses, kas nozīmē, ka tiek pētītas un izzinātas vēl nesaprastas lietas un fakti. Autors par piemēru min „channeling”. Tas ir stāvoklis, kad cilvēks dzird balsis, kas apkārtējos izraisa dalītas jūtas – vieni šos cilvēkus uzskata par dīvaiņiem, otriem liekas, ka tie ir no citas planētas.
Izpēti praktiski pielietotu. Domāju, ka motivācija ir saprotama. Kaut ko izpētot, to var pielietot, piemēram, tirdzniecības, īpaši pārdošanas jomā. Kā E. Babbie arī raksta: „Applied research can be a sorce of income but it also can be an opportunity to add generl scientific knowledge.”2…
