Lietu tiesību jēdziens un iedalījums

Lietu tiesibas Latvijas Republika tiek reguletas Civillikumā trešaja daļa. Tas regule lietu piederibu tiesibu subjektiem, lietu tiesibu rašanu un izbeigšanu. Civillikums nosaka divus galvenos šo tiesibu virzienus, pirmais ir lietas piederība personai, un otrais citu personu tiesības uz svešu lietu. Termins lietu tiesības ir civilo (īpašuma) tiesību veids, kas ir absolūts. Lietu tiesības līdztekus īpašuma tiesībām ir - tiesības uz mūža mantotu valdījumu; tiesības uz zemes gabala pastāvīgu (neierobežotu) lietošanu; servitūti; - saimnieciskās vadības tiesības; īpašuma operatīvās pārvaldīšanas tiesības. Lietu tiesību objekts ir lietas,kas ir ķermeniskas un bezķermeniskas. Īpašumtiesības sastāv no tā, ka īpašnieks pārvalda, lieto un rīkojas ar viņam piederošo īpašumu pēc saviem uzskatiem. Īpašums ir viens no pamata un senākajiem zinātnes jēdzieniem. Tam ir daudz dažādu definīciju, kas noved pie sekojoša: īpašums ir sociāla definīcija, kas veidojas materiālās un garīgās bagātības piesavināšanās procesā. Tiesības uz īpašumu jāsaprot, piemēram, kā tiesības rīkoties ar savu īpašumu, gūt no tā augļus, dāvināt, iznīcināt, pieprasīt atgriezt, atsavināt utt. Citiem vārdiem sakot, īpašuma tiesībām ir absolūts vai ierobežots juridisks spēks (iespēja) tiešai savas gribas īstenošanai normatīvā, civilā sabiedrībā: tām būs absolūta vara pār personīgām lietām; ierobežota- pār svešām lietām. Lietu tiesības aizsargā valsts. Ja tā atsevišķos gadījumos nespēj nodrošināt personas tiesības uz lietu, tās tiesību aizsardzība izriet arī no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1.Protokola 1.panta. Lietu tiesības adresētas visiem sabiedrību locekļiem un ir nozīmīgi izprast savas tiesības un pienākumus. Ikvienai personai lietderīgi būtu zināt, kādas lietu tiesības viņam pieder un kā pareizi tas pielietot, t.i. lai no personas rīcības neciestu ne viņš pats, ne kādas citas personas. Jo lietu tiesības regulējums attiecas ne tikai uz lietas īpašnieka vai valdītāja, bet arī uz citam saistošam personām pret lietas īpašnieka vai valdītāja. Tad nu aplūkosim, kas tad ir tās „lietu tiesības”, kādas tās ir un kā tās iedala.