2. Kās notiek ar Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem pēc iestāšanās abās organizācijās?
ES ir stimulējusi Latviju veikt dažādas politiskas un ekonomiskas reformas, tirdzniecība un reģionāla kooperācija, kas ir palīdzējusi noturēt stabilitāti ES. Pēc iestāšanās ES, Latvijas mērķis ir sākt padziļinātu dialogu ar Krieviju.
ES un NATO ir jāveido diskusija kopā ar Krieviju par to, kādas viņu attiecības būs nākotnē. Ir svarīgi apzināties abu pušu labumus un vēlmes, kā arī atšķirības un problēmas
– politiskās, ekonomiskās un morālās. Rietumi, protams, nevar pierunāt Krieviju veikt kaut kādas izmaiņas, radīt tādu vai citādu struktūru, bet ES var palīdzēt izveidot tādu
struktūru, kas palīdzētu Krievijai veikt pareizās pārmaiņas. ES ir jāsaredz šī problēmas un kopā ar Krieviju jāiekļauj tās savā dienas kārtībā. Latvijai ir jāveido atvērts dialogs ar lielo kaimiņvalsti. Kaut arī sarunas notiek daudz par abu valstu attiecībām, tomēr šīs sarunas notiek aiz valstu mugurām.
No ES arī Krievija ir ieguvēja, jo tās kaimiņvalstis ir ES, kur ir labvēlīgs
ekonomiskais klimats. Pateicoties vairāku valodu pielietojumam un biznesa saistībām Baltijas valstīs, Krievijas gūst lielāku Eiropas tirgu.
…
