Konspekts tiesību teorijā

18. TIESĪBU NORMU IZTULKOŠANA
Piemērojot vienas un tās pašas tiesību normas, jānonāk pie viena un tā paša rezultāta.
Tiesību normas iztulkošana - tiesību normas satura un jēgas noskaidrošana.
Iztulkošanas priekšmets - teksts.
Iztulkošana - normas tekstā ietvertās, bet vēl slēptās jēgas sadalīšana, paplašināšana, attēlošana (skaidrāk, precīzāk, saprotamāk).
Iztulkošanas subjekts - tiesību piemērotājs.
Iztulkošanas mērķis: izprast tiesību normas nozīmi, saprast saturu, jēgu. => Likumdevēja gribas noskaidrošana vai Likuma gribas noskaidrošana. Atšķirības rodas tad, ja likumdevējs neprecīzi atspoguļo savu gribu. !!! Tekstam ir priekšroka, jo tam jābūt par uzticamu pamatu visiem likuma pielietojumiem.
Likumā ierakstītais nav tiesību norma, bet tās vārdisks atveidojums - Tiesību teikums. Tiesību normas iztulkošanas metodes:
Interpretācijas jēdziens - kā norma tiek izprasta var redzēt tiesu spriedumos vai sabiedrībā.
Interpretācijas kritēriji:
Gramatiskā interpretācijas metode - noskaidro tiesību normas vārdisko jēgu no valodas viedokļa. Jāsaprot teikuma konstrukcija. Koncentrējas uz vispārējo valodas pielietojumu vai tehnisko valodu, uz valodas tekstu rašanās brīdī vai šobrīd.
Sistemātiskā interpretācija - noskaidro tiesību normas jēgu no normas savstarpējās sasaistes un atkarības izzināšanas. Koncentrējas uz iekšējo un ārējo teksta kopsakaru, uz loģikas likumiem un uz tiesību sistēmu. Jāatbilst sistēmai, tad normas darbība kļūst loģiska. !! ja interpretācijas rezultāti atšķiras, izvēlas sistemātisko.
Iekšējā sistēma - normas saikne ar augstāka juridiskā spēka tiesību normas; normas vieta tiesību sistēmas vērtību noregulējumā.
Ārējā sistēma - normas vieta konkrētā pantā, nodaļā, likumā. Redzama sistēma (var ārēji redzēt normu, kas likuma nodaļas nosaukumam atbilst).
Interpretācija atbilstoši konstitūcijai - zemāka juridiskā spēka tiesību norma pēc iespējas interpretējama atbilstoši konstitūcijai vai konstitucionālajiem principiem (vai nav pretrunā ar pamattiesībām un vispārīgajiem tiesību principiem).
Vēsturiskā interpretācija - nav tik svarīga, jo mainās likumi. Noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, kas bija tiesību normas rašanās pamatā.
Priekšvēsture: sabiedrības attiecības pirms tiesiskā regulējuma izstrādes, publikācijas, aktualitātes, viedokļi.
Rašanās vēsture: izstrādāšana, materiāli.
Atbilstības vēsture: normas grozījumi, doktrīna, judikatūra.
Teleoloģiskā interpretācija: tā ir iztulkošana saskaņā ar normas saskatāmajiem nolūkiem un pamatprincipiem. Noskaidro aktuālo un objektīvo tiesību normas jēgu un mērķi (ikviens var pārbaudīt). Koncentrējas uz interesēm un problēmām normētajā sabiedrības dzīvē, uz efektivitāti un tiesību normas vadošajiem principiem un struktūru, vispārējām vērtībām. Juridiskā un sociālā mērķa noskaidrošana.
!! Iztulkošanas metožu pielietošanas secība: Tiesību normas iztulkošanā, ievērojot savstarpēju kārtību, ir izmantojamas visas iztulkošanas metodes, jo izvēle par labu tikai vienai novestu pie patvarības normu piemērošanā- piemērotājs izvēlētos sev izdevīgāko saturu.
…