Viena no 20. gadsimta sākuma izcilākajām filozofijas metodēm ir fenomenoloģija, kuras izveidotājs ir vācu filozofs Edmunds Huserls (1859-1938). Vārds „fenomenoloģija” ir atvasināts no vārda „fenomens”. Burtiskā tulkojumā tas nozīmē parādība un attiecīgi fenomenoloģija- mācība par parādībām, taču fenomenoloģijas sakarā šāds tulkojums nav lietojams, ja nepaskaidro, kas tiek saprasts ar parādību. Fenomenoloģija ir metodiska pieeja pētāmajam priekšmetam, kas tā vietā, lai uzbruktu tam ar dažādiem teorētiskiem pieņēmumiem, izejot no tā, kā attiecīgais priekšmets parādās, pirmām kārtām sagatavo par to aprakstu. Filozofi fenomenoloģiju skaidro kā apjēgumu par to, kas notiek cilvēka apziņā. Fenomenoloģija radās kā virziens ar pārliecību, ka filozofijai pirmām kārtām vajag pievērstie apziņas struktūrām un visiem tiem procesiem, kas mūsu galvās veido jēgas, kuras tālāk attiecīgi veido visu mūsu dzīvi. Fenomenoloģija vēršas pret vienkāršotu psiholoģisku, introspektīvu pieeju un izstrādā speciālu fenomenoloģisku metodi apziņas darbības aprakstīšanai. Saskaņā ar fenomenoloģijas mācību apziņa ir plūsma.…
