Dantes „Dievišķās komēdijas” raksturojums
,,Dievišķā komēdija” bija sarakstīta vienkāršā, tautai saprotamā valodā (itāļu, nevis latīņu), tas arī sekmēja poēmas straujo popularitāti tautā.
Dantes poēma bija domāta tautai, un viņa to pieņēma. Sevišķa popularitāte bija 19.gs. nacionālās atbrīvošanās gados, kad Danti sāka cildināt kā dzejnieku – trimdinieku, cīnītāju par Itālijas apvienošanu.
„Dievišķā komēdija” veidota no 100 dziedājumiem. Prologs - viens pants, un trīs daļas – „Elle”, „ Šķīstītava” un „Debesis” , kur katr;ā ir par 33 dziedājumiem. Tātad kopā 100.
Poēmas pamatā ir viduslaikos raksturīgais „sāpju ceļa” žanrs, kurā cilvēki ielūkojas viņpasaules noslēpumos. Dante ved cilvēku pazemē, lai spriestu tiesu par cilvēku noziegumiem un netikumiem, lai piespiestu tos dzīvot, kā pienākas.
Galvenais varonis ir pats Dante, kuram Vergilijs palīdz iet cauri ellei un šķīstītavai. Darbā ir minēta sieviete Beatriče, kuru Dante neprātīgi mīl un kuras dēļ arī vēlējās izkļūt no elles. Ejot cauri ellei, Dante sastapās ar tādiem pazīstamiem vārdiem kā Aristotelis, Platons un citiem gudrajiem prātiem. Satikās arī ar dažādiem mīlestības grēciniekiem – Ahillijs, Semirmida, Kleopatra u.c.
…
