Jau sperot pirmos soļus pa Braku mājas iebraucamo celiņu ir sajūta, ka ieeju citā laikmetā, citā pasaulē, kurā mani pavada Rūdolfs Blaumanis.
Apstājoties pagalma vidū manu acu skatienu pievilina košs mežrozīšu krūms, kas, gadiem ejot nezaudē savu krāšņumu, bet tikai pieņemas spēkā. Tas priecē visus, kas ierodas Brakos. Palaižot acis apkārt, skatam paveras ēkas, kurās jūtama 19.gs elpa- saimes māja, rija, klētiņa, sīklopu kūts, pirtiņa, zirgu stallis un citas.
Pieveru acis... Priekšā parādās ļaudis- Rūdolfs Blaumanis iet uz riju apraudzīt, kā kalpiem veicas ar linu kulšanu, māte, kas dodas mazgāt veļu, tēvs, kas pie zirgu staļļa kaļ ragavas ziemai un Kārlis Skalbe, atbraucis ciemos, sēž pie kļavas blakus pirtiņai un raksta kādu no saviem darbiem. …
