Mūsdienās Zviedrijas valsts asociējas ar augsto demogrāfijas un labklājības pakāpi, ilgstošu militāru un politisku neitralitāti. Tomēr, senāk izrādās, ka Zviedrija bijusi aktīva Eiropas lielo karu dalībniece, militāriska un nebūt ne labklājības un pārticības valsts. Tās iekšienē par valdošo kļuva luterāņu baznīca. Zviedru zemnieki jeb bondi vienmēr bijuši brīvi cilvēki un piedalījušies valsts likteņa lemšanā. Reliģiskais konflikts starp Zviedriju un Žečpospolitu ietekmēja politisko situāciju Baltijā. 1632. gadā sāka valdīt Kristīna, kura ļāva dāļāt lēņus un piešķirt jaunas privilēģijas. Vēlāk Zviedrijas impērija sasniedza savu teritoriālo maksimumu. Bet tās zemnieku un pilsētnieku patriotisms bija mazinājies un ekonomika – novājināta.…
