Lai izprastu, kāda ir dzīve konkrētā valstī, lai uzzinātu, piemēram, cik tās iedzīvotāju ir nabadzīgi, nepietiek zināt tikai ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju šajā valstī. Nabadzīgo ļaužu skaits valstī un vidējā dzīves kvalitāte ir atkarīga arī no tā, cik vienlīdzīgi vai nevienlīdzīgi ienākumi tiek sadalīti [5,26]. Demokrātiska sabiedrība balstās uz visu cilvēku vienlīdzību. Vēl pirms dažiem gadu desmitiem uzmanība tika pievērsta rasu diskriminācijai. Diskriminācija ir jebkura atšķirība, izslēgšana, ierobežojums vai priekšrocība, kas balstās uz tādiem pamatiem, kā rase, ādas krāsa, valoda, nacionālā vai etniskā piederība, dzimums, sociālais vai mantiskais stāvoklis, invaliditāte, reliģiskā piederība, politiskā vai cita pārliecība, vecums u.c. Īpašu vērību Eiropas savienība pievērš jebkādas nevienādas jeb nevienlīdzīgas attieksmes izskaušanai attiecībā uz darbiniekiem – gan pieņemot darbā (darba sludinājumi, darba intervijas, darba līguma noslēgšanas nosacījumi), gan pašā darba procesā (darba apstākļi, darba samaksa un karjeras iespējas). Sākot ar klasisko izpratni par sieviešu un vīriešu vienlīdzību un beidzot ar iespējamo diskrimināciju pēc citiem aspektiem – vecums, ģimenes stāvoklis, rase, seksuālā orientācija u.c..
Latvija jau šobrīd pievērš lielu uzmanību minēto jautājumu risinājumam, gan pilnveidojot likumdošanu (piemēram, Darba likumā iekļautās normas, kas apgrūtina diskriminācijas iespējas darba vietā, uzdodot pierādīšanas pienākumu darba devējam), gan informējot sabiedrību par diskrimināciju un veidiem, kā tos novērst. Eiropas Savienības ietvaros īpašas diskriminācijas novēršanas pasākumu programmas, ar kuru atbalstu ieinteresētās dalībvalstis var gūt atbalstu iepriekš minēto pasākumu finansēšanai.…
