Jebkura karte būtībā ir ģeogrāfiskās vides un vai kāda tās komponenta vispārināts attēlojums plaknē. Piemēram, topogrāfiskajā kartē horizontāļu zīmējums un absolūtā augstuma atzīmes satur informāciju par Zemes virsmas saposmojumu. Dažāda mēroga topogrāfiskajās kartēs šīs informācijas detalitāte ir atšķirīga un ir atkarīga no kartes mēroga, ar kuru ir saistīts arī augstuma griezums jeb vertikālais attālums starp horizontālēm. Savukārt, ģeomorfoloģiskā karte ir noteiktas vietas zemes virsmas artikulācijas, ko rada reljefa formu sakopojums, īpašību ģeomorfoloģisks attēlojums plaknē. Tajā reljefa formas var tikt interpretētas un attēlotas:
1.Pēc morfoloģiskām pazīmēm, par pamatu kartes leģendas izstrādāšanai ņemot reljefa formu morfometriskās un morfogrāfiskās īpatnības;
2. Pēc morfoģenētiskām pazīmēm, par pamatu kartes leģendas sastādīšanai ņemot noteiktas morfoloģiskas īpatnības, piemēram reljefa formu linearitāte un tās vērsums, kuras tiek sagrupētas atkarībā no to ģenēzes apstākļiem;
3.Pēc litomorfoģenētiskām pazīmēm, par pamatu kartes leģendas izveidošanai tiek ņemtas reljefa formu noteiktas morfoloģiskas īpatnības, kuras tipizētas atkarībā no reljefa formu iekšējās uzbūves un izcelsmes. …
