Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.10.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Latvijas vēsture', 1.
  • Konspekts 'Latvijas vēsture', 2.
  • Konspekts 'Latvijas vēsture', 3.
Darba fragmentsAizvērt

. Raksturojiet jēdzienus:
- Aisti - Ap 100.g. pēc Kristus dzimšanas vēsturnieks Tacits savā "De Germannia" min kādu tautu, saukdams to par aistiešiem, kas dzīvo pie Svēbu (tagadējās Baltijas) jūras un vāc dzintaru, nodarbojas ar zemkopību, pielūdz dievības. Aisti ir bijuši attiecināti gan uz ģermāņiem, gan somiem, gan ķeltiem, tomēr pēc valodnieku un arheologu atzinumiem Tacita minētie aisti vairāk saistāmi ar prūšiem. Arī Kasiodors (6.gs.) un citi tā laika un nedaudz vēlīnāki vēsturnieki par aistiem atzīst senprūšu priekštečus.
-Ķemmes-bedrīšu kultūra Ap 3000. gadu pr. Kr. Kurzemē sāka ieplūst ciltis, kuras pārstāvēja ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru. - Šo apmetņu iemītnieki izgatavoja apaļdibena nošķeltas olveida formas māla podus ar ķemmes un bedrīšu rotājumu. Arheologu atradumi Sārnates apmetnē šo cilšu dzīvesveidā ļauj konstatēt pirmās ražotājsaimniecības (lopkopības un zemkopības) pazīmes. Tie bija Lībiešu tālie priekšteči. Galvenais masīvs aizņēma Latvijas austrumu daļu, Igauniju, Somiju un Karēliju, kā arī Pieladogu un Valdaja augstieni.
- Savrupatradumi - Arheoloģisko savrupatradumu vietas ir atsevišķu senu priekšmetu vai priekšmetu grupas atradumi. No zinātnes viedokļa savrupatradumu nozīme ir samērā liela - lielais savrupatradumu skaits palielina zināšanas par seno cilšu izplatību, tirdzniecību un citiem faktiem. Šķiet, visinteresantākie savrupatradumi ir depozīti - apslēpti dārgumu krājumi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants