Postošās kaislības Blaumaņa prozā

Ko īsti nozīmē kaislības? Manuprāt, uz šo jautājumu visprecīzāk ir atbildējis Dekarts, sakot, ka „kaislības ir īpašs pasīvo ciešanu veids. Tās attiecas gan uz dvēseli, gan ķermeni, kā rezultātā cieš cilvēks.” Es domāju, ka kaislības varētu būt- morāles normu pārkāpums. Ar dažādām kaislībām mēs esam katrs sastapies un arī sastapsimies turpmākajā dzīvē. Kā saprotams, kaisle ir kaut kā pirmatnēji mežonīga un neapvaldāma izlaušanās uz āru. Katram cilvēkam tās ir ne viena vien. Savā ziņā kaislības veicina pieradums, nespēja piespiest sevi atteikties no tā, piemēram, alkohols, uzdzīve, azartspēles. Plašāk pazīstamas kaislības asociējas ar miesisko iekāri, cīņu par eksistenci, izdzīvošanu. Kaislības ir arī tādas īpašības kā naids, vēlme atriebties, ko rada reiz nodarīts ļaunums, arī negatīvas cilvēku īpašības, kaut kas virspusējs, ko noteikti, katram pašam saviem spēkiem sevī jāiznīcina. Cilvēkam, lai tas būtu dvēseliski skaists, jāatbrīvojas, jābūt neatkarīgam no kaislību spēka. Kā zinām, Bībelē un kristietībā sludina vairākus grēkus, to skaitā arī skopumu, slinkums, iekāri, lepnumu, skaudību un dusmas. Kaislības ir visai sarežģītas īpašības, ar kurām personas cīnās ik dienas. Cilvēkam, esot kaisles varā, izsīkst spējas tai pretoties ķermeniski. Biežāk, manuprāt, par sava ķermeņa upuriem kļūst tie, kuriem vājāks raksturs. Mūsdienās šīs īpašības ir iemājojušas jauniešos, kuri nav centušies izprast kaislības ietekmi.
Tas tiešām tā ir, mums ir jāmeklē iespēja palīdzēt jaunajiem cilvēkiem izveidot dzīvi pēc iespējas pilnvērtīgāku un laimīgāku.
Ir ļoti daudz plaši pazīstamu autoru, kas rakstījuši savus darbus, attēlojot kaislības ar visām to īpašībām, it kā pamācot lasītājus, līdz kam tās noved, kā nevajadzētu rīkoties. Diemžēl, kas to pats nav izjutis uz savas ādas, tas arī dažiem pieredzējušu cilvēku rakstiem nepaklausīs un tikai, izjūtot dvēseles sāpes, atzīs savu kļūdu.…