Darba līguma laušana pēc darbinieka iniciatīvas

Uzņēmuma vadīšana mūsu dinamiskajā laikmetā ir ļoti sarežģīts darbs. Uzņēmuma vadītājs ne vien vada uzņēmumu, bet arī darbiniekus, kuri īsteno uzņēmuma mērķus un apmierina savas vajadzības. Lai veiksmīgi varētu organizēt uzņēmuma darbu vadītājam ir jāpārzina plašs jautājumu loks. Un vienas no zināšanām kas ir nepieciešamas ir darba tiesības.
Mūsdienās ar Latvijas neatkarības iegūšanu un jaunas tiesību sistēmas veidošanos ir mainījušās arī darba tiesiskās attiecības. Darba tirgus kopš Latvijas neatkarības iegūšanas ir ievērojami mainījies un attīstījies. Līdz 2002. gada 01. jūnijam darba attiecības reglamentēja Darba likumu kodekss, bet šobrīd ir spēkā LR Darba likums.
Šobrīd iestāžu un uzņēmumu vadītājiem ir jāņem vērā, ka darba tirgus pasaulē ir piesātināts un izņēmums nav arī Latvija. Ņemot vērā jaunos apstākļus Darba likumā tika ietvertas vairākas starptautiskās normas un Eiropas Savienības prasības.
Darba likums sabalansē darba devēja un darbinieka tiesības un pienākumus.
Referāta mērķis ir iepazīties ar darba līguma laušanu pēc darbinieka iniciatīvas.
Darba uzdevumi:

pētīt teorētisko materiālu par darba līguma laušanu pēc darbinieka iniciatīvas;
iepazīties ar lietvedības dokumentiem laužot darba līgumu pēc darbinieka iniciatīvas.
Darbinieks – saskaņā ar Darba likuma 3. pantu ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.
Darba devējs – ir fiziska vai juridiska persona, vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
Fiziska persona kā darba devējs var slēgt darba līgumu no 18 gadu vecuma.
Juridiskas personas ir valsts, pašvaldības, personu apvienības ( piemēram, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas), iestādes, nodibinājumi ( piemēram, dažādi fondi) un lietu kopības (piemēram, mantojums), kurām piešķirta juridiska personība. [7]
Uzņēmums ir jebkura organizatoriski saimnieciska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus.…