Pēc smagām slepkavībām, īpaši ja nogalināti bērni, mūsu sabiedrībā uzbango sašutums, vai slepkavas tomēr nebūtu pelnījuši nāvessodu, nevis «tikai» mūža ieslodzījumu. Viens no argumentiem – nogalināto tuvinieki par saviem nodokļos samaksātajiem latiem ir spiesti uzturēt sava bērna, vīra, sievas, mātes utt. slepkavu. Tieši pirms gada, pēc tam kad Liepājā tika pastrādāts noziegums pret deviņgadīgu bērnu, «Jaunie demokrāti» mēģināja uzsākt diskusiju par nāvessoda atjaunošanu īpaši smagu noziegumu gadījumos vai ja notikusi vardarbība pret bērnu. «Vienīgi bargi sodi var ierobežot valstī valdošo visatļautību,» – apmēram tāds nenoliedzami populistisks rezumējums izskanēja no šo politiķu puses, zinot, ka kopš 1996. gada 24. septembra ir spēkā Valsts prezidenta izsludinātais moratorijs nāvessodam.
Tādam viedoklim oponē ilggadēja izmeklētāja, tagad Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka. Viņa saka: Latvijā jau pastāv bargi sodi, nereti pat bargāki nekā citās valstīs.
Latvijā 1996. gadā veiktie pētījumi liecināja, ka pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu bija 85% no sabiedrības un 76% no aptaujātajiem ekspertiem.…
