Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika ir visvecākā un visvairāk strīdus izraisījusī politika. Tas, iespējams, tāpēc, ka lauksaimniecība un lauksaimniecības jautājumi vienmēr ir bijuši jūtīgi un aktuāli daudzu iemeslu dēļ. Protams, tās svarīgums ir arī budžeta jautājums, jo Kopējā lauksaimniecības politika patērē apmēram pusi ES kopējā budžeta.
Tāpēc ir svarīgi saprast šīs politikas pamatnostādnes, lai saprastu kā šī politika darbojas, kāda ir tās nozīme, kādi ir tās trūkumi, kādēļ vajadzīgas reformas, kā arī, lai iepazītos ar dažādiem viedokļiem, lai būtu objektīvs skatījums un skaidrojums par šo politiku.
ES Kopējā lauksaimniecības politika sevī ietver ļoti daudz aspektus, sākot ar mazām ģimenes saimniecībām un lauku sētām līdz pat lieliem industriāli attīstītiem lauksaimniecības koncerniem.
Kā uzskata Desmonds Dinans (Desmond Dinan)1, neskatoties uz redzamām kļūmēm un trūkumiem, Kopējā lauksaimniecības politika tomēr ir un paliek Eiropas integrācijas ikona, jo tā lauksaimniecība, kāda ir ES, ir atšķirīga no lauksaimniecības jebkur pasaulē.
Tā kā Kopējā lauksaimniecības politika ir tik nozīmīga, tā ir tikusi arī kritizēta, pelta, kā dārga, veltīga, videi nedraudzīga utt, tāpēc tā ir tikusi arī vairākkārt reformēta, lai pielāgotu to ES straujajai attīstībai un paplašināšanai.
Šajā referātā kopumā tiks apskatīti galvenie Kopējās lauksaimniecības politikas mēŗki, pamatprincipi, dažas šīs politikas apakšpolitikas un tēmas, kā arī dažādās reformas. Neliels ieskats tiks sniegts arī juridiskajā pamatā, kā arī pirmsākumos.
Referātā netiks apskatīti ļoti konkrēti un detalizēti katras tēmas apskati, kā arī statistiski dati, jo tie bieži var mainīties un var būt neprecīzi, veidojot argumentāciju.…
