Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 1.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 2.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 3.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 4.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 5.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 6.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 7.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 8.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 9.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 10.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 11.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 12.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 13.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 14.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 15.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 16.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 17.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 18.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 19.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 20.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 21.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 22.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 23.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 24.
  • Referāts 'Īpašuma apdrošināšana', 25.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Apdrošināšana    5
1.1  Termini, kas jāzina, runājot par apdrošināšanu    5
1.2  Apdrošināšanas attīstība    6
1.3  Apdrošināšanas funkcijas    7
1.4  Apdrošināšanas ekonomiskā būtība    8
1.5  Īpašuma apdrošināšana    10
1.5.1  Apdrošināšana pret ugunsgrēku    13
1.5.2  Kombinētā mājas iedzīves apdrošināšana    14
1.5.3  Kombinētā ēkas apdrošināšana    15
2.  Apdrošināšanas kompāniju BTA un RSK apdrošināšana īpašuma apdrošināšanas piedāvājumu salīdzinājums    16
2.1  Īsumā par apdrošināšanas kompāniju BTA    17
2.2  Īsumā par apdrošināšanas kompāniju RSK apdrošināšana    17
2.3  Apdrošināšanas objektu salīdzinājums apdrošināšanas kompānijās    17
2.4  Apdrošināmo risku salīdzinājums apdrošināšanas kompānijās    19
2.5  Apdrošināšanas summas un apdrošināšanas prēmijas salīdzinājums apdrošināšanas kompānijās    20
2.6  Apdrošināšanas atlīdzības un tās izmaksas kārtības salīdzinājums apdrošināšanas kompānijās    21
2.7  Citu noteikumu salīdzinājums apdrošināšanas kompānijās    23
  Secinājumi un priekšlikumi    25
  Bibliogrāfiskais saraksts    27
Darba fragmentsAizvērt

Apdrošināšana ir viena no svarīgākajām ekonomikas sistēmas sastāvdaļām, kura sākusi veidoties jau tālā pagātnē. Laika gaitā tā ir izveidojusies par svarīgu modernās tirgus ekonomikas sastāvdaļu, kura spēj būtiski ietekmēt gan tās veidošanos, gan stabilitāti.
Apdrošināšanas pirmsākumi meklējami ļoti tālā civilizācijas vēsturē. Apdrošināšanas priekšnosacījumi veidojās līdz ar darba dalīšanu, naturālo apmaiņu, mantisko nevienlīdzību un privātīpašuma rašanos. Sākotnēji tai bija visai primitīvas formas. Vienkāršākā no tām bija naturālā apdrošināšana, proti, pārtikas krājumu, piemēram, labības veidošana labas ražas gados. Tad neražas gados un kara laikā pastāvēja iespēja ņemt pārtiku no uzkrājumiem, tādējādi glābjoties no bada. Ar privātīpašuma rašanos radās rūpes par tā saglabāšanu. Īpašumu varēja zaudēt dabas stihijas, ugunsgrēka, laupīšanas vai kāda cita iemesla dēļ. Līdz ar naudas parādīšanos, apdrošināšanas uzkrājumus veidoja naudā, kas ļāva paplašināt un pilnveidot apdrošināšanas jomu. Šos uzkrājumus varēja veidot līdz nelabvēlīgā notikuma iestāšanās brīdim. Cietēji pēc kompensāciju saņemšanas varēja iegādāties ne tikai kaut ko analoģisku zaudētajam īpašumam, bet varēja iegādāties pilnīgi citas preces. Apdrošināšanas uzkrājumi naudā ļāva radīt jaunu apdrošināšanas veidu, proti, dzīvības apdrošināšanu.
Pirmās apdrošināšanas operācijas tikai veiktas jau viduslaikos (15.gs.) [3, 14.lpp.] un tās veica jau specializēta organizācija, kas nodarbojās ar apdrošināšanu kā uzņēmējdarbību. Apdrošināšanas operācijas bija saistītas ar to, ka sākās eiropiešu ceļojumi uz Āzijas un Amerikas kontinentiem, tādēļ apdrošināšanas operācijas bija saistītas ar pārvadājumiem pa jūru. Ja nelielai kuģu flotei no Eiropas izdevās nokļūt galamērķī, piemēram, Indonēzijā, un pēc tirgošanās atgriezties atpakaļ ar eksotisku preču kravu, tad pastāvēja arī liels risks, ka kāds no kuģiem varētu neatgriezties. Par kuģa bojāejas cēloni varēja kļūt vētra, nepareiza kursa izvēle, pieļaujamās kravas masas pārsniegšana, nedroša kuģa konstrukcija vai koka daļu puve, kā arī kuģa komandas bojāeja kādas slimības dēļ. Cilvēkiem, kas ieguldīja līdzekļus šādos projektos, šķita saprātīgi kopīgi uzņemties iespējamo risku, lai daži no ieguldītājiem nezaudētu visu ieguldīto kapitālu kuģa bojāejas gadījumā.
Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un slimībām sāka attīstīties kā strādājošo interešu aizsardzība dažādu ražošanas traumu gadījumā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants