-
Klasiska ģimenes modeļa transformācija uz brīvprātīgas bezbērnu ģimenes modeli
Mazturīgiem cilvēkiem bez bērniem, kuriem ir slikta veselība, ir lielāks sociālās nošķirtības risks un lielāka iespēja nokļūt valsts sociālās aprūpes iestādēs (Zhang, & Hayward, 2001). Lai gan ir gadījumi, kad arī ģimenes aprūpe nespēj sniegt vajadzīgo atbalstu, tomēr bez iespējas saņemt vismaz periodisku palīdzību no bērniem vai saņemt viņu palīdzību kā galējo līdzekli, bezbērnu personu aprūpe ir vēl vairāk atkarīga no valsts piedāvātajiem pakalpojumiem vai institucionālas aprūpes.
Jāsecina, ka bezbērnu ģimenes formas piekopšanai ir dažādas sekas gan uz tā ietekmi uz kopējo sabiedrību, gan uz katra cilvēka dzīvesveidu un dzīves iespējām. Bezbērnu dzīvesveids dažiem cilvēkiem uzlabo apmierinātību ar dzīvi un paver labākas karjeras iespējas (Avison, & Furnham, 2015), taču sabiedrībai bērnu neesamība ir zema dzimstības līmeņa un iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls un līdz ar to palielinās arī nākotnes darbaspēka samazināšanās risks un veidojas pieaugoša proporcija ar vecāka gadagājuma cilvēkiem sabiedrībā. Cilvēku arvien biežāka izvēle nelaist pasaulē bērnus ir vērā ņemama problēma attīstīto valstu politikas veidotājiem šādas izvēles demogrāfiskās ietekmes dēļ. Valstu politikai tas nozīmē, ka arvien lielāks budžets jāparedz vecāka gadagājuma cilvēku uzturēšanai, jo sabiedrība strauji novecojas, un, ja senioriem nav bērnu, tad viņus uzturēt nākas valstij, palielinot pensijas un organizējot cita veida atbalstu (OECD, 2011). Maz ticams, ka nākotnē bezbērnu ģimeņu proporcija sabiedrībā samazināsies kādā no attīstītajām valstīm, jo sabiedrība kļūst arvien tolerantāka pret šādu izvēli un šādu ģimeņu skaits attīstīto valstu sabiedrībās turpina palielināties.
…
Visos laikos lēmums par to, vai ģimenē būs vai nebūs bērni, kā arī apkārtējo cilvēku viedokļi par šo tēmu, ir bijuši saistīti ar katrā konkrētajā laikā pieņemtajām normām un sabiedrības vērtībām (Shapiro, 2014). Šajā darbā no dažādiem skatupunktiem tiks apskatīti iemesli, kādēļ pieaugušie izvēlas neradīt bērnus, kas ir ietekmējis šāda ģimenes modeļa popularizēšanos, un to, kāda pret šādu lēmumu ir bijusi sabiedrības attieksme kādreiz un kā tā mainījusies mūsdienās. Darbā netiks analizēti gadījumi, kad ģimenē bērni nav bijuši kāda ģimenes locekļa veselības problēmu dēļ vai gadījumi, kad sieviete vai vīrietis palicis bez bērniem tikai tādēļ, ka nav radusies tāda iespēja. Šajā darbā vairāk analizēta tieši personas apzināta izvēle dzīvot bez bērniem, taču nedaudz analizēti arī iepriekšminētie gadījumi...