Freids ir psihoanalīzes tēvs. Gan viņš pats, gan arī citi piekritusi, ka psihoanalīze ir viņa garabērns. Ar to pilnībā pietiek, lai uz visiem laikiem cilvēks tiktu ierakstīts cilvēces vēstures dižāko domātāju zelta lappusēs.
Freida darbi bija par pamatu 20.gs. notikušajai seksa revolūcijai, lai gan tas nebūt nebija Freida mērķis. Mūsdienās viņa izveidotā un citu zinātnieku apstrādātā psihoanalīzes medicīniskā daļa ieņem ievērojamu lomu cilvēku psihisko disfunkciju, neirožu un citu psihisku traucējumu ārstēšanā. Psihoanalīzes filosofiskā daļa ir ietekmējusi mākslu, filosofiju, reliģiju, morāli, un panāca vēl nebijušu progresu cilvēka būtības izskaidrošanā, un lika cilvēcei ar pavisam citādām acīm paskatīties uz sevi. Sākotnēji šāda cilvēces atkailināšana daudziem šķita nepieņemama, un plīvura noraušana no tolaik un arī mūsdienās diezgan intīmas sfērās diezgan nepatīkama, taču drīz vien Freidam radās kupls pulks sekotāju un viņa atklājumus vienkārši nevarēja neņemt vērā.
Viņa darbi izmainīja 20.gs psiholoģiju, atrisināja cilvēka garīgās dzīves uzbūves pamatjautājumus, sniedza skaidrojumu pārdzīvojumiem, krīzēm, atspoguļoja cilvēka ilūzisko sevis un pasaules uztveri. …
