Saprotu, ka Ausekli Baušķenieku(1910.-2007.g.) vairs nevar iedalīt pie laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, tieši tāpēc viņu pieminu kā pēdējo, taču viņa sirreālistiskā māksla mani ir uzrunājusi un apbūrusi tā, ka es nevaru viņu neiekļaut savā darbā. Pirmoreiz viņa darbus redzēju grāmatā, kurā bija apkopoti dažādi viņa mākslas darbi. Tad es viņa mākslā iemīlējos. Viņš ataino cilvēku sajūtas, domas, bet visvairāk mani aizrāva tas, kā viņš parāda cilvēku vājības, piemēram, telefoni, televizori, atlaides, blats, sekss, lika man saprast, cik tiešām cilvēks ir instinktīva būtne. Turklāt viņš to arī spēja pasniegt. Šeit esmu iekļāvusi 1995. Gada darbu, kuram diemžēl, neatradu nosaukumu, taču šis ir spilgts piemērs Ausekļa nedaudz nievājošajam raksturam gleznās. Noteikti jāpiemin to, ka viņa darbos ir redzama interesanta tehnika. Tie izskatās kā ar krītiņu zīmēti, taču patiesībā tajos izmantoti audekls un eļļa. Auseklis man mūžam būs mīļš.
Visā visumā laikmetīgā māksla ir tiešām baudāma, tā ir un būs iespaidojusi mākslas attīstību turpmāk. Tai ir tik daudz pušu, tik daudz veidu un tik daudz izpildījumu! Nebiju nekad iedziļinājusies latviešu mākslā tik ļoti. Nu esmu uzzinājusi tik daudz jauna un iepazinusi nedaudz citādāku Latviju.
…
