Dzirdot vārdu motete, man prātā nāk baznīcas mūzika, dziedājumi. Tulkojot materiālus, motete tika tulkota kā baznīcas dziedājums. Motetē tenors dzied kādu gregoriāņu melodiju vai korāli, bet pāri tam divas vai trīs balsis īsākās notīs katra savu tekstu, kas nereti bija laicīgs Niecīgā forma no Franču valodas mot, kas nozīmēja “vārds”, drīz vien tika attiecināta uz darbu kopumā. Latīņu formu motetus sauc arī par otro balsi oriģinālajos duplum trīsdaļīgajos un četrdaļīgajos baznīcas dziedājumos. Tajā pašā laikā trešo un ceturto balsi sauc par triplum un quadruplum.
Tūkstošiem motešu bija rakstītas 13. gadsimtā visā Francijā un rietumu Eiropā.
Trīs no svarīgākajiem manuskriptiem bija publicēti mūsdienīgos izlaidumos ar komentāriem. Montpellier Kodekss satur 345 motetes, vairākums kuru dati ir sastopami gadsimta pusē. Bamberga Kodekss ir kolekcija ar 108 trīsbalsīgām motetēm, kuras gan tika izdotas nedaudz vēlāk, kurš ietvēra 7 bezteksta daļās.…
