Filmā notiekošais ir balstīts uz līdzībām. Salīdzinot neaizskarto dabu, cilvēkus, kuri nedzīvo pārpildītos namos, pilsētās, ar vidi, ko esam paši radījuši sev apkārt, pārapdzīvotību, steigu un vispārēju vērtību degradāciju. Piemēram, lieliski attēlota cilvēku nomāktā steiga salīdzinot ar maziem, neaizsargātiem cālīšiem, kas slīd pa konveijera lenti. Liela daļa filmas ir attēlota paātrinātā kustībā, kā rezultātā ļoti labi var redzēt izmaiņas, kustības virzienu, piemēram, mākoņu un cilvēku plūsmu, tas liek aizdomāties par laiku, tā būtību un nenovēršamo virzību uz priekšu.
Dažreiz nenāk par ļaunu atcerēties, ka mēs, visi cilvēki un daba, esam viens veselums. Katra mūsu darbība ir kā impulss kādam notikumam, iespējams pat uz citas pasaules vietas – tā saucamais „Tauriņa efekts”.
…
