Informācijas iegūšanas tiesiskie aspekti administratīvajā procesā

Publiskās administrācijas institūcijai pašai ir pienākums iegūt visu lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju. Institūcijas īpašo lomu informācijas iegūšanā pamato pušu, proti, valsts un privātpersonas, nevienlīdzīgais stāvoklis. Bieži lietas izskatīšanā nepieciešamā informācija jau ir publiskās administrācijas institūciju rīcībā, tāpēc to vienkāršāk ir pieprasīt institūcijām sadarbības ietvaros, nevis likt privātpersonai šo informāciju iegūt. Turklāt publiskās administrācijas institūcija pati vislabāk izvērtēs, kādu informāciju tai nepieciešams iegūt attiecīgajā administratīvajā lietā. Izņēmums šim vispārējam nosacījumam var tikt noteikts ārējā normatīvajā aktā.
Ja salīdzina ārvalstu praksi informācijas iegūšanā administratīvā procesa ietvaros, tad, piemēram, Vācijas Administratīvā procesa likuma 24. pants nosaka izmeklēšanas principa saturu iestādē šādi: „Lietas apstākļu noskaidrošana ir iestādes pienākums. Iestāde nosaka faktu iegūšanas veidu un apjomu. Iestāde nav saistīta ar dalībnieku izteikumiem un norādījumiem. Iestādei jāņem vērā visi konkrētam gadījumam būtiskie apstākļi, tai skaitā, dalībniekiem labvēlīgi apstākļi. Iestāde nedrīkst atteikties pieņemt paskaidrojumu vai iesniegumu, kas attiecas uz lietām, kuras iestādei ir piekritīgas, tādēļ, ka tā paziņojumu vai iesniegumu uzskata par konkrētajā lietā nepieļaujamu vai nepamatotu"1. Šveicē likums par administratīvajām procedūrām nosaka, ka pusēm jāsadarbojas lietas apstākļu noskaidrošanai – 1) procedūrās, kas uzsāktas ar viņu piekrišanu; 2) citās procedūrās, ja viņiem tajās ir patstāvīgas piekrišanas tiesības; 3) ja cits federālais likums viņiem uzliek par pienākumu dot liecību vai sniegt paskaidrojumus.2
Privātpersonai ir pienākums savākt nepieciešamo informāciju tikai atsevišķās valstīs. Piemēram, Nīderlandē personai, kura ir vērsusies ar iesniegumu iestādē, ir pienākums iesniegt sākotnējai lietas izskatīšanai nepieciešamo informāciju, un iestādei ir tiesības neveikt izmeklēšanu, ja šāda informācija ir nepilnīga, ja iesniedzējam ir bijis pietiekams laiks (astoņas nedēļas), lai precizētu informāciju, un personas to nav izdarījusi.…