Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 1.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 2.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 3.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 4.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 5.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 6.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 7.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 8.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 9.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 10.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 11.
  • Konspekts 'Krimināltiesību vispārīgā daļa', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Definīcija: KL 6. pants. „Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un p[ar kura izdarīšanu draud kriminālsods. Par noziedzīgu nav atzīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kam ir šajā likumā paredzēta nodarījuma sastāva pazīmes, bet kas izdarīts apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību.”

NN pazīmes:

Kaitīgums – Vissvarīgākā KA pamata īpašība. Izpaužas tajā, ka NN lielā mērā jāapdraud valsts, sabiedrības un atsevišķu personu visnozīmīgākās intereses. NN rada kaitējumu vai draud tādu nodarīt valsts iekārtai, tās politiskai vai ekonomiskai sistēmai, cilvēkam, viņa tiesībām un brīvībām, dabas videi un citādai tiesiskai kārtībai.

Vaina – nodomu un neuzmanības apvienojošs jēdziens. KT teorija neatzīst KA bez vainas. Vainīgums darbībā vai bezdarbībā nozīmē to, ka persona, apzinoties nodarījuma kaitīgumu, paredz un tieši vēlas vai apzināti pieļauj kaitējuma nodarīšanu ar KL aizsargātām noteiktām interesēm (nodoms), vai arī pieļauj vieglprātību vai nevērību pret iespēju iestāties šādam kaitējumam (neuzmanība). Raksturo personas iekšējās psihiskās darbības raksturu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants