Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Zarndobumaiņi', 1.
  • Referāts 'Zarndobumaiņi', 2.
  • Referāts 'Zarndobumaiņi', 3.
  • Referāts 'Zarndobumaiņi', 4.
  • Referāts 'Zarndobumaiņi', 5.
  • Referāts 'Zarndobumaiņi', 6.
  • Referāts 'Zarndobumaiņi', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Zarndobumaiņu dzīves vide ir ūdens, vairākumā gadījumu – jūra. Daļa no tiem ir brīvi peldoši, tomēr citi, lielākā daļa, sēdoši, pie substrāta (piemēram, jūras dibens) piestiprinājušies dzīvnieki. Daudzu zarndobumaiņu attīstības ciklā regulāri mainās divas paaudzes, piemēram, dzimumpaaudze – medūzas mainās ar bezdzimumpaaudzi – polipiem. Zarndobumaiņi dzīvo kolonijās vai pa vienam.
Pie šī tipa pieder apmēram 1000 sugu, bet Latvijā konstatētas tikai 7 sugas.
Zarndobumaiņus iedala četrās klasēs – hidrozojos, scifozojos, koraļļos un ktenoforās.
Pie hidrozoju klases pieder hidras, jūras hidropolipi, kas veido lielas kolonijas. Pieder arī sifonofori, kas ir brīvi peldoši organismi un dzīvo galvenokārt saldūdeļos. Sifonoforiem ir īpatnējs, ar gāzi pildīts pūšļveida izaugums. Tam saraujoties vai izplešoties dzīvnieks var pacelties vai iegrimt ūdens slāņos. Fizālijai šis izaugums ir tik liels, ka neļauj viņai ienirt zem ūdens (ļīdz 30 cm).…

Autora komentārsAtvērt
Atlants