Dinamiskās formas un pārskati

Vienkāršu ievades/izvades tipa informācijas sistēmu veidošanai nav nepieciešams papildus programmēšanas automatizācijas rīkiem izmantot DBVS iekšējo programmēšanas valodu. Sarežģītākos gadījumos, kad tiek vienlaicīgi lietoti vairāki datu avoti un kad tiek veikti nopietni aprēķini (optimizācijas uzdevumi, modelēšanas uzdevumi utt.), papildus arī jālieto paketes iekšējā programmēšanas valoda.
Datu bāzes vadības sistēmas MS Access iekšējā programmēšanas valoda Visual Basic for Application (VBA) var tikt izmantota dažādu uzdevumu risināšanai. VBA programmas kods tiek ierakstīts MS Access konteinerā – modulī. Ir sekojošu veidu moduļi:
1)standartmoduļi vai Access moduļi (veidošana: Module – New). Tie ir domāti funkciju un procedūru definēšanai.
2)formu moduļi ( View – Code). Tie ir paredzēti programmu veidošanai konkrētiem formas notikumiem (notikumu apstrādes procedūras). Formas īpašība Has Module (Yes, No) norāda vai formai var būt piesaistīti moduļi. Modulim tiek piešķirts nosaukums Form_formas_nosaukums.
3)pārskatu moduļi ( View – Code). Tie ir paredzēti programmu veidošanai konkrēta pārskata notikumiem (notikumu apstrādes procedūras). Pārskata īpašība Has Module (Yes, No) norāda vai formai var būt piesaistīti moduļi. Modulim tiek piešķirts nosaukums Report_pārskata_nosaukums.
4)klases moduļi. Tie var veidot neatkarīgus objektus ar to īpašībām un metodēm.
Modulis sastāv no:
1)apraksta daļas (declarations) – mainīgo un konstanšu definējumi. Manīgie var būt lokāli (private) un globāli (public).
2)procedūru (apakšprogrammu) definējumiem;
3)funkciju definējumiem.
Mainīgo (piemēram, m_1) definēšana var tikt realizēta:
1)tieši: Dim Private vai Public m_1 As Datu_tips
2)izmantojot speciālus simbolus : m_1% = 1234 (vesalo skaitļu tipa mainīgais)
3)nenorādot tipu mainīgajam tiek piekārtots tips Variant (sliktāka ātrdarbība).
Mainīgo definēšana ir obligāta, ja ieslēgts režīms Options – Require Variable Declaration.
Piemēri: Dim Public m_1 As Single
skaits_3% = 1234
Dim Private beigu_datums As Date
1.Tabula „Bankas” – tās lauki:
bankas kods, bankas nosaukums, bankas adrese, pilsēta, pasta indekss, tālrunis;
2.Tabula „Firmas” – tās lauki:
firmas numurs, firmas nosaukums, firmas reģistrācijas numurs, bankas kods, norēķinu konta numurs, adrese, pilsēta, pasta indekss, tālrunis;
3.Tabula „Noliktavas operācijas” – tās lauki:
noliktavas operācijas numurs, pavadzīmju numurs, datums, firmas numurs, ienākošā/izejošā prece;
4.Tabula „Prece” – tās lauki:
noliktavas operācijas numurs, preču veida numurs, daudzums, cena, noliktavas numurs;
5.Tabula „Preču veids” – tās lauki:
preču veida numurs, preces nosaukums, preču svītrkods, mērvienības nosaukums.
Izveidots iepriekšējo tabulu relāciju modelis, piešķirot laukiem unikālas vērtības un sasaisti starp tabulām ar saitēm viens pret daudziem.…