Angļu literatūrā renesanses laikmeta būtību vispilnīgāk atspoguļojis Viljams Šekspīrs. Viņa daiļrade nobeidza renesanses laikmetu. Šekspīra lugās diezgan pilnīgi aprakstītas cilvēka iekšējās jūtas. Luga „Hamlets” arī ir uzrakstīta renesanses laikā. Šīs lugas pamatā ir senā dāņu teika. Šī luga aizsāk Šekspīra daiļrades traģisko otro posmu.
Hamlets bija jauns vīrietis. Viņam bija gan mīlošais tēvs, gan mīloša māte. Hamletu audzināja laikā, kad par galveno tika uzskatīts cilvēks ar savām vērtībām un morāliem principiem. Hamlets bija princis, bet bez varas. Viņš uzskatīja, ka dzīvē jābūt harmoniskām attiecībām. Viņš saskatīja Ofēlijā savu dzīves mīlestību. Hamletam liekās, ka pasaulē viss bija tik tīrs un brīnišķīgs. Viņš ļoti mīlēja savu tēvu, bet māti uzskatīja par sauli, kura spīdēja tikai Hamleta tēvam un Hamletam.
Hamleta dzīvē sākās posms, kad dzīve sāka krāšņi mainīties: vispirms nomira Hamleta vistuvākais cilvēks – tēvs. Hamlets nezināja ko darīt, jo izmainījās visi dzīves līdzsvari. Pie tam vēl tēva brālis, Hamleta tēvocis, kļuva par Dānijas karali un gribēja apprecēties ar Hamleta māti.
Anglijā bija ļoti stingras tradīcijas, un viena no tām – nedrīkst precēties uzreiz pēc bērēm. Mātes un tēvoča bēres Hamlets uzskatīja par nodevību.
…
