Socioloģijas grāmatā sociālā nevienlīdzība tiek skaidrota kā situācija vai apstākļi, kad sociālās diferenciācijas rezultātā dažādi indivīdi, sociālās grupas vai slāņi ieņem dažādas pozīcijas sabiedrībā. Tieši tāpēc tiem ir ļoti atšķirīgas dzīves iespējas, ar to saprotot iespējas gūt materiālo labumu, kultūras pieredzi kā arī sasniegt noteiktus dzīves standartus.
R. Darendorfs izdala četrus nevienlīdzības tipus:
1. Pirmais saistās ar dabiskām atšķirībām, piemēram, pēc ārējā izskata;
2. otro raksturo tādas dabiski veidojušās atšķirības kā talanti un inteliģence;
3. trešais tips ir pozīciju sociālā diferenciācija (darba dalīšana);
4. ceturtais ir sociālā stratifikācija, kas iedala cilvēkus pēc kritērijiem (prestižs vai bagātība). [1;58.lpp.] Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā uzsvērts, ka visi cilvēki pēc būtības ir vienlīdzīgi. Tas nozīmē, ka katram cilvēkam ir vienlīdzīgas iespējas, pienākumi un tiesības. Tomēr reāli ikvienā sabiedrībā pastāv nevienlīdzība. Ar sociālo nevienlīdzību tiek saistīti 3 jēdzieni – Aizspriedumi, Stereotipi un Diskriminācija ( Tiešā – pozitīvā, Netiešā – negatīvā ). …
