-
Klasicisms
Vārdam ’’klasisks’’ ir divas nozīmes:
Viss vērtīgais, paliekošais, nozīmīgais, neatkarīgi no laikmeta.
Ar klasicisma virzienu saistīts 18.gs.1.pusē.
Klasicisms ir mākslas stils un literatūras virziens, kas pastāvēja no 17.gadsimta līdz 19.gadsimta vidu Eiropā un Amerikā pārejas laikā no feodālisma uz kapitālismu. Tas sev par paraugu izvirzīja antīko kultūru. Klasicisms radās saistībā ar apgaismības ideju izplatību. Tā galvenā ideja bija par skaidrību un noteiktību cilvēka prāta un roku veidotajā pasaulē.
Līdzās klasicismam attīstījās arī neoklasicisms, kas ir tāda mākslas forma, kuras pamati ir senā māksla, bet kas noteikti radusies vēlākā laika periodā.
Lielu ietekmi uz mākslu atstāja arī lielā franču revolūcija, 1789.gadā, kas pārskanēja visu Eiropu. Tās ideāli bija: brīvība, brālība, vienlīdzība. Šādi ideāli izveidojās tādēļ, ka savas prasības pieteica vienkāršie cilvēki.
17. gadsimtā Francija izveidojas par vienu no stabilākajām monarhijām Eiropā, savu varenību sasniedzot Luija XIV laikā. Luijs XIV mantoja troni 5 gadu vecumā, bet patstāvīgi sāka valdīt 22 gadu vecumā. Luija XIV uzskats par valdīšanu ietverts viņa slavenajā izteikumā:” Valsts esmu es!” Par saviem palīgiem viņš izvirzīja nevis aristokrātus, bet gan izglītotus un spējīgus cilvēkus. Viņš sekmēja arī saimnieciskās reformas Francijā. Tās vadīja Žans Batists Kolbērs(1619.-1683.), kura galvenais uzdevums bija palielināt valsts kases ienākumus, lai varētu segt ārkārtīgi greznā galma izdevumus. …
Vārdam ’’klasisks’’ ir divas nozīmes: • Viss vērtīgais, paliekošais, nozīmīgais, neatkarīgi no laikmeta. • Ar klasicisma virzienu saistīts 18.gs.1.pusē. Klasicisms ir mākslas stils un literatūras virziens, kas pastāvēja no 17.gadsimta līdz 19.gadsimta vidu Eiropā un Amerikā pārejas laikā no feodālisma uz kapitālismu. Tas sev par paraugu izvirzīja antīko kultūru. Klasicisms radās saistībā ar apgaismības ideju izplatību. Tā galvenā ideja bija par skaidrību un noteiktību cilvēka prāta un roku veidotajā pasaulē. Līdzās klasicismam attīstījās arī neoklasicisms, kas ir tāda mākslas forma, kuras pamati ir senā māksla, bet kas noteikti radusies vēlākā laika periodā. Lielu ietekmi uz mākslu atstāja arī lielā franču revolūcija, 1789.gadā, kas pārskanēja visu Eiropu. Tās ideāli bija: brīvība, brālība, vienlīdzība. Šādi ideāli izveidojās tādēļ, ka savas prasības pieteica vienkāršie cilvēki. 17. gadsimtā Francija izveidojas par vienu no stabilākajām monarhijām Eiropā, savu varenību sasniedzot Luija XIV laikā. Luijs XIV mantoja troni 5 gadu vecumā, bet patstāvīgi sāka valdīt 22 gadu vecumā. Luija XIV uzskats par valdīšanu ietverts viņa slavenajā izteikumā:” Valsts esmu es!” Par saviem palīgiem viņš izvirzīja nevis aristokrātus, bet gan izglītotus un spējīgus cilvēkus. Viņš sekmēja arī saimnieciskās reformas Francijā. Tās vadīja Žans Batists Kolbērs(1619.-1683.), kura galvenais uzdevums bija palielināt valsts kases ienākumus, lai varētu segt ārkārtīgi greznā galma izdevumus. Tādēļ tika noorganizētas valstij piederošās manufaktūras(darba uzņēmumi, kur pastāv darba dalīšana , bet darbs tiek veikts ar rokām), kas ražoja dārgas preces. Visā valstī būvēja jaunus ceļus, kanālus un ostas. Francijā tika īstenota merkantilisma politika(saimnieciska politika, kuras galvenais mērķis ir attīstīt ražošanu un palielināt preču eksportu, lai iegūtu valsts kasei lielāku peļņu). Lai sekmētu aizjūras tirdzniecību un gūtu lielākus ienākumus no muitas nodokļiem, Ž. B. Kolbērs noorganizēja Vestindijas tirdzniecības kompāniju, kuras peļņa tika izlietota galma vajadzībām.
