Viens no iemesliem kādēļ izvēlējos tēmu publiskās tiesības ir tāpēc ka, mūsdienās tā ir ļoti svarīga nozare, bez kuras nevar pastāvēt demokrātiska valsts. Otrkārt, šīs tiesības skar jebkuru cilvēku neatkarīgi no tā vai viņš to vēlas, vai nevēlas. Publiskās tiesības ir tiesības, kas sakārto attiecības starp valsti un tās iedzīvotājiem, kā arī nosaka tiesību normas, kuras ir jāievēro, un par to neievērošanu draud sods.
Šajā referātā esmu aplūkojusi tādas tēmas kā publisko tiesību rašanās un attīstība laika gaitā. Esmu noskaidrojusi pie kādas tiesību sistēmas pieder Latvijas tiesību sistēma. Tā kā šī sistēma Latvijā ir samērā jauna tajā ir atrodamas arī dažādas likumu nepilnības.
Pievērsu nelielu uzmanību privātajam tiesību subjektam jeb personai kurai ir piešķirta (deleģēta) daļa publiskās tiesības. Noskaidroju, ka visvairāk tieši administratīvo pārkāpumu kodeksā personām tiek deleģētas daļa publiskās tiesības. Izskatīju kādā veidā tiek panākts, lai personas ievērotu valsts izdotos likumus un normatīvos aktus, un tajā pašā brīdī netiktu pakļautas totalitāram vai autoritāram režīmam. Ar piemēru pamatoju, ka tomēr Latvijas tiesību praksē amatpersonas pārkāpj savu kompetenci attiecībā uz civilajām personām.
Apskatīju iestāžu un tiesu rīcības brīvības ārējās robežas, nedaudz to hierarhiju un nepieciešamību, pie šā paša minot publiskās subjektīvās tiesības un to atkarību no konkrētā lēmuma ko pieņems amatpersona.
Paskaidroju, ko nozīmē publiskās negatīvās un publiskās pozitīvās tiesības, to nepieciešamība demokrātiski attīstītā valstī.…
"Publiskās tiesības ir tiesības, kas sakārto attiecības starp valsti un tās iedzīvotājiem, kā arī nosaka tiesību normas, kuras ir jāievēro, un par to neievērošanu draud sods..."
