Pēdējos gados Latvijā radusies nepieciešamība meklēt "patieso" etnisko identitāti. Šķiet, to veicinājusi savdabīgā atjaunotās neatkarīgās valsts lomas izpratne. Starptautiski atzītā mūsdienu Latvijas valsts legālā kontinuitāte ar pirmo Republiku tieši uzdod jautājumu par tās subjekta - etniskās kopienas - kontinuitāti. Svarīgi analizējot identitātes konstrukciju, jo svarīgāk ir izmantot sociālās atmiņas jēdzienu.
Pirms gadiem desmit nacionālo jautājumu pētījumu jomā notika radikāls lūzums. Vairākas grāmatas, kas nu jau kļuvušas par klasiku biežās citēšanas un žargonu ziņā (Gelnera, Armstronga, Andersona, Smita un Hobsbauma darbi, publicēti 1982. un 1983. g.), iezīmēja jaunas paradigmas pieteikumu etnisko un nacionālo grupu interpretācijā. …
