Mainoties valsts sociāli ekonomiskajai iekārtai, tiek lauzti iepriekšējie stereotipi, notiek iepriekšējo, jau par stabilām kļuvušo vērtību maiņa, tādēļ aktuāla kļūst intelektuālas, emocionāli līdzsvarotas, radošas jaunās paaudzes audzināšanas problēma. Patreizējie bērni un pusaudži sava mūža apzinīgo daļu ir pavadījuši jau neatkarīgajā Latvijā, bet viņu vecāku un skolotāju personības izaugsme notikusi sociālistiskās skolas ietekmē. Uzspiestā identitāte, nacionālo un individuālo īpatnību nonivelēšana radīja pretrunas ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī cilvēkā pašā. Vēsturiskie notikumi, kā pirmais un otrais pasaules karš, savstarpēji naidīgas okupācijas un visbeidzot neatkarības atjaunošana Latvijā ir atstājuši ietekmi uz nācijas, Latvijas tautas kopējo psiholoģisko noskaņojumu un arī uz katru cilvēku atsevišķi. Neatkarības atgūšana, kura daudzi cilvēki ilgi gaidīja, radīja politiski ekonomiskas problēmas, kurām cilvēki nebija psiholoģiski gatavi. E. Eriksons ir norādījis, ka arī vēsturiskie faktori var būt tie, kuri rada cilvēkam krīzes situāciju un tas , kā šis cilvēks atrisinās šo krīzi, noteiks viņa attīstību. Arī pēdējā laika pētījumi par makrosociālo stresu [, kuru izraisa militāri konflikti, politiskās un ekonomiskās krīzes, rāda, ka: 1) psihisko veselību ietekmē nevis objektīvie makrosociālie draudi, bet gan attieksme pret tiem; 2) makrosociālo stresoru uztvere ir determinēta ar individuālo, grupas un kultūrspecifisko izturēšanos; 3)makrosociālo draudu izjūtas iedarbība uz psihisko veselību ir galvenokārt ir atkarīga no individuālās attieksmes pret šo izjūtu (skatīt 1. attēlu).…
