Dons Žuans paceļas pāri sev apkārtējiem vienkāršajiem cilvēkiem ar savu dramatisko ietekmi, ar savu ļaunumu un izcilību. Savukārt Dona Anna ir attēlota kā reta, cēlsirdīga, tīra dvēsele, mīloša sieviete, kura saskata Dona Žuana varonīgo tēlu, taču vienlaicīgi apzinās, ka viņš ir nolādēta, pazudusi dvēsele. Donas Annas misija ir izglābt Dona Žuana dēmonu apsēsto dvēseli, taču tas nav iespējams, jo viņa ienāk Dona Žuana dzīvē pārāk vēlu. Stāsts dod mājienu par to, ka pēc savām vētrainajām attiecībām ar Donu Žuanu, viņa nespēs vairs dzīvot ar mietpilsonisko Oktavio un tā ir viņas iekšējā traģēdija. Itāļu aktrise, kura spēlē Donu Annu šajā izrādē, parāda pilnīgu sevis pašaizliedzīgu ziedošanos mākslai un skaistumam. Brīdī, kad viņa parādās galvenā varoņa vīzijā, viņa izdara pašu augstāko ziedojumu mākslai. Pēdējā aina mūs atgriež atpakaļ banālajā realitātē, kas tiek attēlota ar aprobežotu mietpilsoņu sarunām. Noveles galvenais mērķis ir attēlot ideālistisko mākslas garu ar Mocarta mūzikas palīdzību un viņa dziļo dzīves traģisma redzējumu.…
