-
Attieksmju veidi un to raksturojums
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Kas ir attieksmes? | 4 |
| 2. | Attieksmju veidi un to raksturojums | 5 |
| 2.1. | Attieksmju psiholoģiskā struktūra | 5 |
| 2.2. | Attieksmju ietekmēšanas psiholoģiskie aspekti | 6 |
| 3. | Ieteikumi attieksmes veidošanā | 7 |
| Secinājumi | 8 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 9 |
Secinājumi
1. Attieksmju veidošanā liela nozīme ir videi, kurā bērns aug un uzturas lielāko daļu sava laika, tāpēc vecākiem ir jāpievērš īpaša uzmanība pozitīvai gaisotnei un jādara vis iespējamais tās radīšanai.
2. Attieksmi bērnam var ieaudzināt gan vecāki mājās, gan skolotāji bērnudārzā un skolā dodot bērnam dažādus uzdevumus un pienākumus.
3. Situatīvās attieksmes veidošanā galvenais komponents ir emocijas, tāpēc ir jāspēj radīt pēc iespējas spožākas pozitīvās emocijas ar izbrīna un žestikulācijas palīdzību, kas liks bērnam justies labi un droši, tādējādi veicinot veiksmīgu attieksmes veidošanos.
4. Ir svarīgi katram jau no bērnu dienām sekmēt pašregulācijas prasmes veidošanos, kas pamatojas uz refleksiju, savas rīcības un darbības sistemātisku analīzi, rezultātu novērtēšanu, mērķtiecīgu pašaudzināšanu.
5. Attieksmes veidojas un attīstās visa mūža garumā, tās veidojas pret tādām lietām kā: pats cilvēks, daba, valsts, kultūra, apkārtējie cilvēki, sabiedrība kopumā, pienākumi. Veidojoties attieksmēm pret visām šīm lietām, uzsvars ir jāliek uz to, ka attieksmes ir jāieaudzina, tās neradīsies pašas no sevis, tādēļ pie to izkopšanas ir jāpieliek pūles. Audzināšana ir attieksmju galvenā atslēga.
…
Ar attieksmi tiek saprasta cilvēka, jeb attieksmju subjekta, psihiska saikne ar kādu apkārtnes objektu- cilvēku, lietu, parādību, darbību, vērtību, uzskatiem, dzīvi kopumā. Tā var izpausties atziņās, uzskatos un principos, emocionālā pārdzīvojumā vai aktīvā rīcībā. Attieksme pret kādu objektu var būt labvēlīga, vienaldzīga vai pat noraidoša. Tā var būt stabila un ilgstoša vai arī īslaicīga un pārejoša, gluži kā emocionāls uzbudinājums. Attieksme var izpausties aktīvā darbībā vai pasīvā vērošanā. (Zelmenis, 2000,147) Secinājumi 1. Attieksmju veidošanā liela nozīme ir videi, kurā bērns aug un uzturas lielāko daļu sava laika, tāpēc vecākiem ir jāpievērš īpaša uzmanība pozitīvai gaisotnei un jādara vis iespējamais tās radīšanai. 2. Attieksmi bērnam var ieaudzināt gan vecāki mājās, gan skolotāji bērnudārzā un skolā dodot bērnam dažādus uzdevumus un pienākumus. 3. Situatīvās attieksmes veidošanā galvenais komponents ir emocijas, tāpēc ir jāspēj radīt pēc iespējas spožākas pozitīvās emocijas ar izbrīna un žestikulācijas palīdzību, kas liks bērnam justies labi un droši, tādējādi veicinot veiksmīgu attieksmes veidošanos.
