Es izvēlējos rakstīt par leksikoloģiju, jo, manuprāt, tā ir viena no interesantākajām tēmām, kuru vajadzētu apskatīt latviešu valodā.
Cilvēki savā starpā sazinās ar valodu. Valodas pamatvienība ir vārds. Vārdu veido skaņas, kuras rakstos apzīmē ar burtiem. Katram vārdam ir sava nozīme, taču daudzreiz tā atkarīga no visa teikuma konteksta. Katram cilvēkam ir savs vārdu krājums jeb leksika. Tas var būt gan bagātāks, gan nabagāks atkarībā no cilvēka izglītotības.
Šajā referātā esmu iekļāvusi arī piemērus no dažādu autoru darbiem, kur parādās leksikas īpatnības un es uzskatu, ka tās ir pieminēšanas vērtas, jo lielāko leksikas krājumu mēs iegūstam tieši no daiļliteratūras darbiem. Šajā darbā apskatīju tādus leksikas vārdu grupas kā – sinonīmi, antonīmi, homonīmi un arī citus īpatnējos leksikas slāņus kā – vecvārdus, jaunvārdus, aizguvumus u.c.
Leksikoloģija.
Leksikoloģija ir zinātne, kas pētī vārdu nozīmes un vārdu krājumu.
Valodas krājumu sauc par leksiku.
Vārda leksiskā nozīme.
Vārda nozīme ir skaņu komplektā atspoguļotais vārda saturs.
Daudzi vārdi teikumā savienojumā ar citiem vārdiem maina savu gramatisko formu, taču vārda leksiskā nozīme saglabājas visās tā gramatiskajās formās.
Vārdu iedalījums pēc lietošanas nozīmes…
