-
Vilhelms Šmids "Ievads dzīves mākslā". Pārdomas
Ar „caurumiem” ieradumu tīklā dvēselē apmetas caurvējš. „Tāpēc refleksētas dzīves mākslas noteiktais uzdevums ir ne tikai izvēlēties un mainīt ieradumus, bet arī apzināti ļaut tiem pastāvēt un saglabāties.
” Šmids arī raksta par Aristoteļa darbu „Nikomaha ētika”, kura galvenā doma ir tas, ka cilvēka dzīves mērķis ir laime. Kas varbūt visvairāk pārsteidz lasītāju, ir atziņa, ka laime - nav kaut kādas acumirklīgas izjūtas, bet kaut kas ilgstošs, laimes stāvoklis nozīmē pabeigtību, dzīves piepildījumu. „Šī laime aptver visu dzīves spektru, tā ir ne tikai, drīzāk jau nejauša, laikposma laime, bet gan pieredzes bagātas, piepildītas dzīves laime. Šajā nozīmē tā patiešām ir kaut kas ilgstošs, kaut kas tāds, kas vairs nav pakļauts nemitīgām izmaiņām.” Manuprāt, dzīve, mūsu emocijas un izjūtas svārstās līdzīgi sinusa grafikam un prieka brīži ir tikai virsotnes, aiz kurām vienmēr nāk lejupslīde. Nekad neesmu uztvērusi laimi (kā arī jebkuras citas jūtas) kā kaut ko stabilu un patstāvīgu. Aristotelis vēl apgalvo, ka cilvēks, kamēr viņš ir dzīvs, nevar pateikt, ka ir laimīgs, tas vismaz nozīmētu, ka viņam vairs nav dzīves mērķa. Varbūt Aristoteļa izpratnē laime ir kaut kas līdzīgs budistu nirvānai – miera un harmonijas sajūta, līdzsvara stāvoklis.
…
„Pati svarīgākā palīdzība tiek sniegta domāšanas līmenī, jo visbiežāk mēs esam nevis ārēju, anonīmu varu vai iekšēju, psihisku struktūru upuri, bet gan domāšanas upuri, kura neļauj domāt par kādu lietu citādi. Domāšana var ietekmēt stāju un izturēšanos, tā ļauj izvairīties no spiedīgiem apstākļiem.” Dažreiz cilvēks iegrimst domās un pat nonāk depresijas stāvoklī, jo nespēj „izkāpt” no situācijas un paskatīties uz to no malas. Mēs varam mocīties un ciest kādas problēmas dēļ, ko esam izdomājuši paši, un negribam atzīt, ka apstākļi nemaz nav tik traģiski. Savukārt dzīvē arī var būt tādi gadījumi, kad viena indivīda pūles nevar izmainīt situāciju, tomēr cilvēks ir spējīgs mainīt savu attieksmi pret to, tikai vajag padomāt, kādu labumu, zināšanas, spējas var dot šie apstākļi. Vilhelms Šmids raksta: „Rūpēties par skaistu dzīvi nozīmē nevis vienkārši nodzīvot dzīvi, sekojot inerces likumam, bet gan ņemt rokās savu eksistenci un apzināti padarīt to par izstrādes priekšmetu.” Šos vārdus var saprast gan to tiešajā nozīmē – cilvēkam apzināti jāizvēlas izglītība, profesija, dzīves biedrs, jāstrādā pie savām vēlmēm, padarot tos par mērķiem, vajag ticēt saviem spēkiem un neatlaidīgi tiekties pēc kaut kā. Var arī ielūkoties šo vārdu filozofiskajā nozīmē – jārūpējas par savu apziņu un dvēseli, dzīve jāveido pēc kaut kāda principa, ko katrs atrod un formulē pats, dzīves jēga arī jāmeklē pašam nevis jāseko tam, ko bērnībā ir iestāstījuši vecāki vai esi izlasījis kādā grāmatā.
