Apse stāsta par Klosterkalnu, par cilvēkiem, kas tur dzīvo. “Šī grāmata ir manas dvēseles rezonanse, izteikta vārdos, un tā ir subjektīva.” (18) Šī grāmata- dvēseles pārdzīvojumi skopos vārdos; nereti īstenība mijas ar fantāzijām, lai stāsts būtu izstāstāms. Tā ir atziņu grāmata- atziņas nobriest, top darbs. “Cilvēks netop sīkāks, bet aug.” (18) Kā Apse “auga”, par to stāsta “Klosterkalns”. Cilvēks meklē morālu atbalstu, cilvēku, “kas jūt un dzird, ka manas dvēseles stīgas draud satrūkt”.(26 ) Vietējie Klosterkalna iedzīvotāji svešinieku pieņem stipri rezervēti- ārzemnieks, nekad nedzirdētas ziemeļu tautas bēglis. Cilvēks, kas nestrādā katram saprotamu darbu, bet raksta dzeju. (28) …
