-
Padomju māksla 20.gadsimta 60-tajos gados
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads. Laikmeta atspoguļojums staļinisma laikā | 2 | |
| 1. | Tēlotājmākslas attīstība pēc 1956.gada PSKP 20.kongresa | 3 |
| 2. | Gleznotāji, kas Mākslas akadēmiju beiguši pēc 1956.gada | 6 |
| 2.1. | Edgars Iltners (1925 – 1983) | 6 |
| 2.2. | Rita Valnere (dz.1929) | 7 |
| 2.3. | Indulis Zariņš (1929 – 1997) | 7 |
| 2.4. | Boriss Bērziņš (1930 – 2002) | 8 |
| 3. | Gleznotāji, kas beiguši Mākslas akadēmiju pirms 1956.gada, bet pieskaitāmi pie 60.gadu paaudzes | 10 |
| 3.1. | Ojārs Ābols (1922 – 1983) | 10 |
| 3.2. | Džemma Skulme (dz.1925) | 10 |
| 4. | Grafikas attīstība | 12 |
| 4.1. | Gunārs Krollis ( dz.1932) | 12 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotā literatūra un interneta resursi | 14 |
Secinājumi.
Un nobeigumā gribu teikt, ka vairāk vai mazāk visi manis apskatītā laikposma mākslinieki bija valdošās varas ietekmē, kas uzspieda savas normas, tomēr lielākā daļā tam ļāvās, lai pēc tam varētu brīvāk izpausties. Tā bija kā nodeva savam laikam. Tomēr tieši šajā laikā norisa straujš mākslas uzplaukums, ko nedrīkst noniecināt, jo visos laikus jau māksla ir bijusi instruments valdošās ideoloģijas rokās.
Totalitārisma apstākļos nebija iespējama atklāta pretošanās režīmam ar mākslas līdzekļiem, mākslinieki centās gan pielāgoties šai realitātei, gan iespēju robežās no tās norobežoties.
Šajā laikā mākslinieki lielā mērā orientējās uz oficiālajiem valsts pasūtījumiem ar garantētu atalgojumu, tajā pašā laikā veidojās arī „brīvā” māksla, tomēr šī „brīvā” māksla veidojās pakāpeniski, jo visu padomju laiku Latvijā un visā PSRS māksla tika pakļauta cenzūrai un ideologu uzraudzībai, tomēr šī laika mākslinieki iemācījās izmantot zemtekstus, „runāt” metaforas, lai paustu savus uzskatus. Mākslinieki atradās tādā kā duālā situācijā, kad no vienas puses bija varas pasūtījuma darbi, bet no otras – mākslinieku vēlme brīvi izpausties un atveidot savos darbos cilvēkiem aktuālas domas un jūtas.
…
Pēckara gadi latviešu tēlotājmākslā bija smagi. Līdz ar vairumu Latvijas vadošās inteliģences 1944.gada rudenī liela daļa ievērojamu mākslinieku kā kara bēgļi devās uz Rietumiem, palikušie bija iebiedēti un baidījās no represijām. Latviešu māksla turpmāk attīstījās divi „zari”, kas gan bija izauguši no vienām saknēm, tomēr savā starpā nevarēja saistīties, - māksla Latvijā un emigrācijas latviešu māksla. Savā darbā es apskatīšu tieši mākslu Latvijā no 1956. – 1969.gadam.
