Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 1.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 2.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 3.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 4.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 5.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 6.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 7.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 8.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 9.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 10.
  • Referāts 'Sociālā psiholoģija un likumdošana', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Sociālā psiholoģija un likumdošana ir cieši saistītas lietas, ne tikai pamatojoties uz zinātņu nozaru vienojošo elementu – sociālās zinātnes - , bet arī apskatot lietu būtību. Jebkuru tiesisko attiecību pirmssākums ir attiecības atsevišķu indivīdu, to grupu starpā, kas, apvienojoties cilvēku grupai valstiskā veidojumā, ģenerē tiesiskās attiecības. Aplūkojot cilvēku attiecību un likumdošanas sintēzi vēsturiskajā griezumā, var apgalvot, ka jebkurai sabiedrībai, pat izslēdzot vienotas valsts izveidošanos, ir reglamentētas savas attiecības. Tās ir parašas, tie ir aizspriedumi, mīti un atribūti, kas tiek ievēroti un kas ar savu vispārsaistošo raksturu ir indivīdu savstarpējo attiecību stūrakmens.

Nevar neievērot šīs attiecības, kas nav ne rakstītas, ne juridiski apstiprinātas no vienas puses, bet tām ir vispārsaistošs raksturs. Cilvēks, tiesiskais subjekts, ir pati mazākā šūniņa valsts sistēmā, un, neskatoties uz likumu, regulējošo administratīvo normu kopumu, viņš šajā sistēmā ieņem nozīmīgu vietu.

“Cilvēks ir sabiedrisks dzīvnieks” un viņam piemītošā vēlme būt sabiedrībā, komunikēties ar pārējiem tās locekļiem, dod neapstrīdamu piemēru, kas liecina par sabiedrībā pastāvošo uzvedības, morāles, ētikas u.c. normu ietekmi uz viņu, kā arī tā ir šo normu realizēšanās garantija.

Sabiedrībā pastāvošās normas būtiski ietekmē indivīda raksturu un uzvedību. Pamatojoties uz psihologu pētījumiem, prezumējami negatīva (šajā darbā aplūkojam prettiesiskās darbības, respektīvi likumpārkāpumus un ar tiem saistītās procesuālās parādības) sabiedrība attiecīgi ietekmē arī pašu indivīdu. Piemēram, nelabvēlīgi sociālie apstākļi ir viens no būtiskiem prettiesiskas rīcības priekšnoteikumiem. Sociālā psiholoģija apkata šīs likumsakarības, kā arī cenšas noskaidrot šīs parādības raksturu, kā arī izpētīt šīs negatīvās ietekmes biežumu, atkārtojamību u.c. iezīmes.

Sociālā psiholoģija un likumdošana savā starpā ir saistītas ne tikai tiesiskajās attiecībās kopumā, bet arī jebkurā sadzīves situācijā. Piemēram, ik dienu mēs sastopamies ar aizspriedumiem, tāpat ik dienas mēs neskaitāmas reizes stājamies tiesiskajās attiecībās ar valsti, indivīdu grupām. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants