Ekosistēmu bioloģija

EKOSISTĒMA IR DZĪVO ORGANISMU KOPA UN TO EKSISTENCES VIDE, KAS, PASTĀVOT CĒLOŅSAKARĪBU UN MIJIEDARBĪBU SAITĒM, VEIDO VIENOTU VESELUMU. EKOSISTĒMU VEIDO BIOCENOZE UN VIDE. BIOCENOZE (BIOTA) – NOTEIKTĀ TERITORIJĀ SASTOPAMO DZĪVO ORGANISMU KOPA, KURUS SAVSTARPĒJI SAISTA LĪDZĪGAS PRASĪBAS PĒC NEDZĪVĀS (ABIOTISKĀS) VIDES APSTĀKĻIEM, SIMBIOZE, BAROŠANAS ĶĒDES U. C. ATTIECĪBAS.
EKOSISTĒMA IR BIOSFĒRAS FUNKCIONĀLA VIENĪBA, KURĀ NORIT VIELU, ENERĢIJAS UN INFORMĀCIJAS PLŪSMA. TĀ IR LIELA ATVĒRTA SISTĒMA, KAS RAŽO UN PATĒRĒ ORGANISKĀS VIELAS, IZMANTOJOT SAULES ENERĢIJU. EKOSISTĒMA KĀ FUNKCIONĀLA DABAS SISTĒMA, KURĀ IETILPST NOTEIKTĀ TERITORIJĀ SASTOPAMĀS POPULĀCIJAS (BIOCENOZE KAS IEDALĀS UZ FITOCENOZE, ZOOCENOZE, MIKROBOCENOZE, MIKOCENOZE) UN NEDZĪVĀ TO EKSISTENCES VIDE (EKOTOPS). EKOSISTĒMU VEIDO DIVAS APAKŠSISTĒMAS - BIOSISTĒMA UN ABIOTISKIE KOMPONENTI, KURI ATRODAS CIEŠĀ MIJIEDARBĪBĀ UN VIENS OTRU IETEKMĒ.
KATRĀ EKOSISTĒMĀ IR SPECIFISKA VIELU, ENERĢIJAS UN INFORMĀCIJAS PLŪSMA. EKOSISTĒMA KĀ DABAS KOMPLEKSĀ SASTĀVDAĻA KAUT KĀDĀ TERITORIJĀ VAI TELPĀ, KURĀ IETILPST VISI ŠAJĀ TERITORIJĀ EKSISTĒJOŠIE ORGANISMI UN ABIOFAKTORI AR VISĀM TO SAVSTARPĒJĀS IEDARBĪBAS SAITĒM UN ENERĢIJAS UN VIELU PLŪSMU.
1.2. Ekosistēmas klasifikācija, to veidi.
EKOSISTĒMAS KLASIFICĒ – PĒC LIELUMA (MIKRO, MEZO, MAKRO, GLOBĀLĀ EKOSISTĒMA). PĒC IZVEIDES (DABISKĀS, MĀKSLĪGĀS). PĒC STRUKTŪRAS (VIRSZEMES, SALDŪDENS, JŪRAS). PĒC ENERĢIJAS AVOTA (DABISKĀS SAULES ENERĢIJAS, MĀKSLĪGĀS SAULES ENERĢIJAS, INDUSTRIĀLĀS PILSĒTU).
EKOSISTĒMU VEIDI - MIKROEKOSISTĒMA (TRŪDOŠA LAPA, CELMS, PEĻĶE). MEZOEKOSISTĒMA (DĪĶIS, PļAVA, MEŽS). MAKROEKOSISTĒMA (OKEĀNS, TUKSNESIS). GLOBĀLĀ (ZEME). DABISKĀS (MEŽS). MĀKSLĪGAS (PILSĒTA).
VIRSZEMES MAKROEKOSISTĒMAS (BIOMAS) - TUNDRA, SKUJU MEŽI, STEPE, TROPISKĀ GRASLENDE, ČAPARALI (LIETAINA ZIEMA), PUSMŪŽĪGIE ZAĻIE TROPISKIE MEŽI, MŪŽĪGI ZAĻIE TROPISKIE MEŽI, TUKSNEŠI.
SALDŪDENS MAKROEKOSISTĒMAS - LENTISKĀS (STĀVOŠIE ŪDEŅI), LOTISKĀS (TEKOŠIE ŪDEŅI), AIZPURVOTĀS. JŪRAS MAKROEKOSISTĒMAS - ATKLĀTIE OKEĀNI, KONTINENTĀLAIS ŠELFS, APVELINGA RAJONI (ZIVĪM BAGĀTIE), ESTUARIJI (UPJU NOTEKU RAJONI).
3.Ekosistēmas pamatfunkcijas. Organisko vielu producēšana, transformēšana, mineralizēšana.
VISI EKOSISTĒMAS ORGANISMI PIEDALĀS ENERĢIJAS, VIELU UN INFORMĀCIJAS PLŪSMĀ. ŠAJĀ JOMĀ IZŠĶIR EKOSISTĒMAS TRĪS PAMATFUNKCIJAS: ORGANISKO VIELU RADĪŠANA; ORGANISKO VIELU PĀRVEIDOŠANA; ORGANISKO VIELU MINERALIZĒŠANA (SADALĪŠANA).
2.
3.ORGANISKO VIELU RADĪŠANA


ORGANISMUS KAS ĪSTENO ŠO FUNKCIJU SAUC PAR PRODUCENTIEM JEB AUTOTROFIEM (
FOTOTROFIEM; HEMOTROFIEM)
FOTOTROFI SATUR HLOROFILU, KAS GAISMAS IETEKMĒ NODROŠINA FOTOSINTĒZI. 6CO2+6H2O → C6H12O6+6O2
DAŽAS BAKTĒRIJAS SPĒJ SINTEZĒT ORGANISKĀS VIELAS, IZMANTOJOT ĶĪMISKO ENERĢIJU. ŠO PROCESU SAUC PAR HEMOSINTĒZI, BET ORGANISMUS AR HEMOSINTĒZES SPĒJU – PAR HEMOTROFIEM.
AUTOTROFU RADĪTĀS VIELAS SAUC PAR EKOSISTĒMAS PRIMĀRO PRODUKCIJU…