Kristīne atgriežas mājās no baznīcas, pastāsta ar ko tikusies, un to, ka arī pret Akmentiņu centusies izturēties laipni. Kristīnes māte cer, ka Kristīne kādreiz tomēr kļūt par Akmentiņa sievu, bet Kristīne neizjūt pret viņu ne mazākās simpātijas.
Māte uztraucas, ka Kristīne varētu aprecēt Edgaru – staļļu puisi. Viņa vēlas meitai labāku dzīvi, viņa nevēlas, lai meita pieļautu tās pašas kļūda, ko viņa pati jaunībā jau pieļāvusi.
Pie pusdienu galda sulainis nodod Edgaram ziņu no barona, kas Kristīnei kārtējo reizi apliecina, ka Edgars ir uzdzīvotājs.
Kad Kristīne atnāk mājās, pēc barona apkalpošanas, viņa sastop Akmentiņu, kuram māte jau devusi piekrišanu par nākamās svētdienas ciemošanos.
Tajā pašā pēcpusdienā viņi dodas uz skolu. Edgars ierauga, ka Kristīne ar Akmentiņu kopā atnākuši, viņš aiziet visiem garām pat nesasveicinoties. Pēc tā pārējie sapulcējas un apspriež Edgara labās un sliktās īpašības.
…
