Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.10.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 1.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 2.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 3.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 4.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 5.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 6.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 7.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 8.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 9.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 10.
  • Prezentācija 'Trīs ievērojamas latviešu personības', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Krišjāņa Barona
Mantojums
K. Barona mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautas dziesmu krājums "Latvju dainas" (1915), ko valodnieks Jānis Endzelīns nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni.
K. Barons vēl ir sastādījis "Latvju dainu izlasi" un pētījis tautas dziesmu metriku ("Latvju dainu izlase skolai un jaunatnei", 1931).Viņš ir licis pamatus latviešu literārās valodas populārzinātniskajam stilam, sarakstījis vairāk nekā 150 populārzinātniskus rakstus. Nodarbojies arī ar jaunu svešvārdu ieviešanu, ieviesis vairāku zinātņu nosaukumus (piemēram, matemātika, ģeogrāfija, fizika, bioloģija).
Viņa vārdā ir nosaukta Krišjāņa Barona iela Rīgā. Tāpat par godu K. Baronam ir nosaukts 1977. gada septembrī atklātais asteroīds "3233 Krišbarons".

Kārlis Ulmanis (dzimis 1877. gada 4. septembrī, miris 1942. gada 20. septembrī)
Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju un 1936. gadā — pēc prezidenta A.Kvieša pilnvaru termiņa beigām, pašpasludinājās par valsts prezidentu. Tālaika plašsaziņas līdzekļos saukts par Vadoni vai Valsts un Ministru prezidentu. Mūsdienās juristi K.Ulmaņa darbību Valsts Prezidenta amatā traktē nevis kā pilnvērtīgu amata pildīšanu, bet, uzsverot tās antikonstitucionālo raksturu, kā prezidenta vietas izpildīšanu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā arestēts un deportēts uz PSRS, kur ieslodzījumā mira. 2004. gadā veiktajā aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām Ulmani ierindoja otrajā vietā.

Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants