Es neuzskatu,ka Krusta kari viduslaikos,kuri norisinājās no 11. gs. līdz 13. gs., ir uzkatāmi par “svētā kara” idejas īstenošanu. Ir trīs argumenti, kuri apstiprina manu viedokli: jau pirms Krusta kariem sākās cīņa par investitūras tiesībām, līdz ar to par Romas pāvēsta autoritāti, krusta karos piedalījās "liekie cilvēki", kuri radās uzlabojoties dzīves apstākļiem, un krusta karus periodiski finansēja tirgotāji.
Kopš laika,kad pastāvēja Franku impērija un tajā valdīja Karolingu dinastija aktivizējās jautājums par investitūras ((no latīņu val. investere – ietērpt) – iecelšana baznīcas amatā ) tiesībām. Karolingu dinastija bija izcīnījusi tiesības savā impērijā iecelt augstāko garīdzniecību. Tas neapšaubāmi iedragāja Romas pāvest autoritāti kā arī garīdzniecības autoritāti vispār, jo viduslaikos sabiedrībā pastavēja feodālā piramīda- 3. un zemākā kārta bija zemnieki, amatnieki, tirgotāji jeb tie,kas strādā.…
