Dzīve ir skaista tad, kad tu pats to vēlies tādu redzēt. Mēs dzīvi varam paši vadīt ar savām domām. Tā būs skaista, ja mēs to tādu vēlēsimies redzēt, un tā būs drūma, ja mēs to tādu padarīsim. Dzīves skaistums ir daudzināts malu malās, par to top dažādi ievērojamu rakstnieku darbi. Šis skaistums slēpjas it visur- katras dienas rītā, kad pieceļoties mēs visapkārt dzirdam sev tuvu cilvēku balsis, vēja šalkoņu un putnu klaigas aiz loga rūts. To var sajust katrā lietā, tikai mums ir nedaudz jāpacenšas, lai to panāktu. Mums tikai atliek raudzīties uz dzīvi starojošām acīm un teikt: ”Skaistā dzīve, es sajūtu tevi!” Tad arī mūsu dzīves būs pārpildītas ar skaistumu un mīlestību. Un mums pašiem par to būs liels prieks.
Mēs katrs savu dzīvi veidojam paši saviem spēkiem, tikai atsevišķos gadījumos mēs taujājam pēc kāda padoma. Mēs to būvējam, kā mākam, tāpēc arī mūsu dzīvēs nekad nebūs tā, ka nav ne strīdu, ne naida, ne dusmu, ne nepatikas pret kaut ko, jo mums, lai izdotos izveidot stabilu un drošu dzīves „namu”, ir nepieciešams saskarties ar grūtībām, lai, tālāk ejot, izvairītos no kļūdām un tās neatkārtotu. …
